Aizveries, neskaties, neklausies un pieņem.

Ar asarām acīs veros ārā pa logu. Galvā, protams, atkal skan tie muļķīgie jautājumi. “Ja nu tā ir taisnība? Ja nu es esmu tikai…” NĒ! Viss, es sev apsolīju tādas lietas nedomāt. Es sev stingri biju pateikusi, ka tas neatkārtosies, ka neļaušu šādām domām atkal visu sabojāt.

Ja viņš pats izlems mani pamest, es ar to samierināšos, jo tāds būs viņa lēmums. Viņš-cilvēks, kuru es mīlu ar visu sirdi. Jūs varat domāt, ka es nezinu kā ir mīlēt un tā tālāk. Bet es zinu, es, sasodīts, zinu!

Es ar sirdi un dvēseli ceru, ka es nebūšu kautkāda muļķošanās, spēle. Es pieņemšu jebkuru viņa lēmumu, pat, ja tas man liks iekšēji izdzist un pazust uz pāris nedēļām sāpju jūrā.

Vispār šie emociju bagātie teksti jums visticamāk neko neizsaka un jūs joprojām nesaprotat, ka mīlu viņu jau septiņus mēnešus un viņa dēļ pametu citu. Jūs iespējams joprojām nesaprotat, cik man viņš ir dārgs…

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s