“Vai es, lūdzu, drīkstu nedarīt neko, ja nespēju darīt to, ko vēlos?”

Es nesen pamodos. Kaiva mierīgi trinkšķina klavieres.
Vakar nakts pagāja visai jautri, ja neskaita to, ka dažas labas anonīmās pīles (mēs ar Ditu šos radījumus saucam par pīlēm pateicoties “uz pasaules ir kāda pīle, kas mūs vēro”. Mums šādas pīles ir visai daudz..)
Ko tik mēs vakar nesadarījām! Kaivai beidzot ir savs tumblr’s. ( http://www.sh8a.tumblr.com )
Ajj. Man joprojām nāk miegs, sasodīts. Vecmāmiņa noteikti tagad domā, kad es vienreiz iešu mājās. Nu vai zini, tas, ka pulkstens ir jau divi pēcpustdienā nenozīmē, ka jau sen esmu pamodusies. Lai arī manas acis ir vaļā un kunģis ir pielikts pie darba, morāli es joprojām guļu. Un arī fiziski nav nekāds izteiktais modrums. Es jūtos nomocīta, izmīcīta un neizgulējusies, kā vienmēr, kad palieku pie kāda pa nakti. Es jau pie tā esmu pieradusi. Nopietni.
Es nezinu, ko es šodien darīšu. Visticamāk klausīšos kā Kaiva trenējās spēlēt klavieres, jo viņai rīta ir trešā klavierspēles stunda.

Es atgūlos gultā un smagi nopūties. “Vai es, lūdzu, drīkstu nedarīt neko, ja nespēju darīt to, ko vēlos?”

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s