Visbriesmīgākā vārda diena uz mūsu ielas.

Garastāvoklis ir dramatiski slikts. Es gribu pazust, es gribu patīt laiku atpakaļ un palikt tur- tur, agrā bērnībā, kur visas pieļautās kļūdas tika piedotas, tur, kur uzticamākais un saprotošākais draugs bija nolupis plīša lācītis un mamma bija mīļākā un svarīgākā. Bet es esmu izaugusi, pāraugusi savu vecumu. Citi saka, ka es savā vecumā esmu ļoti gudra un tā tālāk. Jā, tā laikam arī ir, bet mums katram uznāk brīdis, kad vēpamies atgriezties bezrūpīgajā bērnībā, vai ne?
Šodien ir mana vārda diena. Man par to lielā mērā ir vienalga.
Vectētiņam, es tā skatos, arī. Labi, ignorēt to, ka man ir vārda diena, jā, droši. Bet vismaz savas neizmērojamās pretenzijas pret mani, lūdzu, varēji paturēt pie sevis. Paldies. Ā, nē, nav gan paldies, tu man uzbrauci augumā..
Ko mēs varam mācīties no FlatOut2? Es atadu savam noskaņojumama atbildstošu dziesmu- Papa Roach- “Not listening”
I’M NOT LISTENING, NOT ANYMORE.
gduwgdrvsnahdhv fuck this everything.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s