Ziņa

Ziņas teksts:

Es šodien neko saprātīgu nedarīju. Piecēlos ap vienpadsmitiem, lai gan gribēju celties ap deviņiem. Ārā bija apmācies, nočāpoju lejā, lai paēstu brokastis, bet man nācās tās pārcelt atpakaļ uz savu istabu, jo mani brālēni- īpaši Emīls- gribēja būt galīg riebīgi pret mani un skaļi klausījās ‘Black and yellow’ susuru (es taču nerakstīšu burunduku man tas vārds galīg nepatīk) versiju.

Tā nu es mocījos ar savām brokastīm augšstāvā. Es tiešām mocījos! Es nevarēju apēst trešo maizes šķēli ar sieru. Ak, es pēdējā laikā ēdu maz. Es vienmēr ēdu maz, bet pēdējā laikā vēl mazāk. Nu, varbūt tik pat maz, cik pirms tam, bet tad pēdējos kumosus ar izteiktu piepūli. Kas ar mani notiek? ā, un ja es tagad dabisku iemeslu dēļ palikšu vēl tievāka, nelasiet man morāles, ka esmu anoreksiķe (ar šo slimību var slimot arī apalīši), par maz ēdu, un tā tālāk. Es ēdu tik, cik vēlos. Un es ēdu daudz dārzeņus. Om nom nom nom. Nu vismaz vairāk nekā gaļu, manuprāt.

Tā nu piebeigusi savas brokastis es turpināju zvilnēt uz dīvāna. Ak, es sliņķe! Vēlāk vecmāmiņa izdzina mani un manus briesmīgos brālēnus staigāt ar suņiem. Es ateicos uzņemties jebkādu atbildību par Dūdu, tas ir viņu suns, lai paši tiek galā. Visu pastaigas laiku es tiku apcelta un saukta par…robotu? Katrā gadījumā, viņi mani bija piebesījuši jau mājās. Sāksim jau ar to, ka es pamodos no četru mazu dūrīšu dauzīšanas pret sienu. Tad tie briesmīgie popmūzikas pakaļdarinājumi un turpināšana klapēt pa sienu starp mūsu istabām. And you’re asking why I hate kids aged 6-10? Tāpēc, ka man ir pārāk slikta pieredze ar tādiem.

Atnācām no pastaigas, vecmāmiņa teica, ka staigājām par maz. Nu ajj, man tā ‘bišķiņ’ vienalga. Neilgi pēc tam paēdām. Es atkal zvilnēju uz dīvāna. Tad atbrauca mana mamma. Tētis bija devies ‘runāties ar krieviem’. Jebšu viņam iespējams kaut kad būs jauns projekts/pasūtījums. Un tad vecmāmiņa un mamma sāka taisīt vakariņas. Ūn mēs atkal gājām stigāt ar suņiem. Un šoreiz bija smieklīgi- Berta nepakam nenāca ar mums. Iznāca vecmāmiņa uz ielas un sarāja Bertu. Berta apmēram 50 metrus nepakam negribēja ar mani nekur iet un man nācās viņu vilkt aiz siksnas, kas gan man personīgi nekādu prieku nesagādāja.

Pastaigājoties mēs ar Emīlu runājām par ūdenspīpes piedzīvojumiem un tā tālāk.

Mājās pieēdos un tad gāju pirtī un jajaja, forši. Mani dzen nost no pc un tas gan nav forši. Labi, ar labu nakti.

Es rīt braucu uz Kuldīgu. Mana mazā, melnā laimīte.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s