I watch you change

Ārā līst. Gar logu tek vienmuļas, pelēkas lāses. Nebūtu tik biezs tas lietus, es tagad būtu ārā.

Nozibsnī zibens. Nodārd pērkons. Dzīvokli ar skaņu piepilda Deftones dziesma ‘Change’, kas iet uz riņķi vien. Par savu garastāvokli pašlaik nevaru spriest. Nav gluži pozitīvs, tā teikt.

Es iemalkoju kafiju, kuru dzeru jau nezinu, cik ilgi, un rakstu. Uzrakstīju atbildi Ditai. Ak, viņa ir tik jauks un saprotošs cilvēks. Man vienalga, ko jūs visi pārējie sakat, priekš manis viņa ir tāda. Viss.

Drūma diena, ko lai saka.

Vēstule no māsīcas. Kas ir mana māsīca? Laura. Vai tad viņa nebija tava māsa? Nē, nē, šī ir cita Laura. Laura Pūkiš ir mana superīgā māsa.

Viņa atnāks, es sev atkārtoju, viņa atnāks!

Gaidu.

Nespēju neko normālu uzrakstīt. Te nē.

http://maziestastitev.wordpress.com Ganjau tur šovakar kādu iepriekšējajam līdzīgu stāstu iemetīšu. Tad vismaz nav jāraksta par sevi. Tad es varu rakstīt par Tevi.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s