Don’t worry, about a thing

‘Cause every little thing is gonna be alright.
Jā, klausos Mārleju. Bobu Mārleju.
Sēžu viena savā istabā, dzeru zaļo tēju ar tējkaroti medus un pirms brīža nežēlīgi smējos par es-neatceros-ko.
Ak, man ir ciet. Man ir jāspēj s a k o n c e n t r ē t domas.
Šorīt piecēlos 8.45, lai gan gribēju celties 8.10. Še Tev! Iegāju dušiņaa, jo savādāk galīg nevarēju pamosties. Paēdu brokastis- auzu pārslu putra ar ābolu žapti un daaaudz kanēli-, noskatījps kautkādu filmu par Musulmaņiem, konkrētāk- par kautkādu musulmaņu valstiņu vai pilsēteli, neatceros, bet man patika. Tad saliku ‘kasti’ un somu. Ready to go. Bija nedaudz pirms desmitiem. It kā joprojām spīdēja saule. Izdabūju savu nabaga velo no būceņa un tad devos. Velo izdvesa dīvainas skaņas- minoties bija kkāda awkward skaņa no ķēdes zobratu puses, pie priekšējā riteņa ir tāds štruntiņš, kad tas rīvējās gar riteni, braucot, priekšā deg gaismiņa. Šo štruntu kāds bija pielicis tā, lai tas braucot rīvētos, es, protams, nemāku to pagriezt atpakaļ, lai nerīvējās un tad sanāk unreal kaitinoša skaņa. Uzliku austiņas- Radiohead- 15step- man labi.
Aizbraucu līdz ‘graustam’, iestūmos ar velo pirmajā stāvā. Apsēdos uz jau sen izgāztām durvīm un sāku zīmēt. Sākumā mēģināju zīmēt citu ainu, bet tā bija p ā r ā k grūta, tamdēļ izvēlējos vienpunkta perspektīvi.
Zīmēju zīmēju, saule sen aiz mākoņiem. Un tad vēl uzpūta vējš. Brr. Nevarēju izturēt, braucu mājās.
Priekšā tikai Toms un viņš nevar mani ielaist, jo vecmāmiņa esot aizgājusi staigāt ar Bertu.
-Labi, vismaz iedod man jaku! Un ienes šito iekšā, tikai uzmanīgi!- pāri vārtiem pasniedzu viņam kasti. Un es tiku pie savas zaļās, mīkstās jaciņas!
Un devos. Atkal.
Uz Jomas ielu. Līdz Majoru kultūras namam. Sāku skicēt kādu kafejnīcu, bet man tas ātri piegriezās, sāku zīmēt ūber tievus cilvēkus. Iepatikās.
Braucu.
Līdz graustam.
Pa ceļam pēc ilgiem laikiem nopirku kakao Narvesenā. Aa. Tik silti palika!
Pašu graustu negribēju zīmēt, zīmēju blakus esošo divstāvu māju, arī pamesta, apgraffitota un ar sadaudzītiem logiem (pie viena loga esmu vainīga es, vienreiz ar Kaivu)
Tur, protams, nav kur sēdēt. Kājās stāvot uzzīmēju. Līnijas. Nekādu ēnojumu, nekādu faktūru.
Braucu mājās, paēdu un tad ārā, zālītē, klausoties mūziku turpināju pirmo zīmējumu. Arī tas bija tikai uzzīmēts bez ēnām pirms tam. Jo man bija auksti.
Līdz pat vakariņu laikam zīmēju. Un pēc vakariņām arī, savā istabā.
Un šodien v i s u dienu sarakstījos ar Ditu caur sms. Un viņa laikam 5dien paliek pie manis. Un Kika laikam arī. Jooo 5dien ir Bedwetters @NabaKlab!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s