lapsa

Rīts, paga, kas notika no rīta? Ak jā, es piecēlos, ieturēju svarīgāko dienas maltīti ar vecākiem un tad nedaudz paslaucīju putekļus pēc mātes lūguma. Ar tēti devāmies uz saules akmeni jebšu banku, jo viņam vajadzēja izņemt naudu, ko iedot man, lai es varu nopirkt biksas un matu krāsu. Devos uz centru ar trollejbusu, biju zaķis, aj aj aj. Viena nelegāla pietura pāri tiltam un es esmu uz savām kājām un eju taisni uz Līvu laukuma NewYorkeri pēc biksām.  Mans spriedums beigās bija par labu sarkanajām biksām, jo Eve taču gribēja zilās, un kāda nekrietnele es būtu, ja nopirktu tās, vai ne? (starpcitu, man ir tāds niķis uzrakstīt nevis ‘nopirkt’, bet ‘noprikt’) Pēc tam iegād’jos matu krāsu ‘Directions’ ar tā saukto toni ‘Mandarin’ and then I felt kinda complete with my outfit, vene thought, the new stuff was just packed in my backpack. Tad es devos uz GC un pagāu garām Imantam, nezinu, kamdēļ nepasveicināju.

Ar Everitu uz treniņu ierdāmies vienlaicīgi. Treniņš kā jau treniņš un tad devāmies uz Vērmaņdārzu, jo tur mums bija koncerts.

E-Eu, rekur džeks ar zaļiem matiem.

A-TAS IR KURMIS!

jā, es redzēju Kurmi.

Tad mēs dancojām, tā skatuve ir ahghkhfhjgk sulba, jebšu slīpa. Nu fuj, nu kam tādas skatuves vajag? Bet nodejot nodejojām, manuprāt, vislabāk. *iedomīgā seja* Bet tiešām, pārējās deju grupas bija, kā es raksturoju, ‘varavīksnes raganas’ un ‘Everit, rekur tie tavi batikotie ar ļipām’ un tādā garā.

Tad es nedaudz izvazājusies pa vecrīgu devos mājās, kur man nokrāsoja matus un td es satērpos lapsiski oranži un devos satikties ar Elzu. Mēs pasēdējām Coffee Inn, elza dzēra kafiju, es ēdu maizīti no rimi par 11 santīmiem, bet tā nebija tā garšīgā, tā bija cita, un tā garšoja tā, it kā tai klāt būtu nedaudz majonēzes…

Vislabāk man patīk šī dienas daļa- Es un Elza sēdējām uz palodzes pretī GC.

-Elza, es varu paķēpāties uz kādas no tām lapiņām, kuras tu izrāvi no sava bloka?

-Jā, droši,- Elza pasniedz man lapiņu un es uzrakstu ‘I am a fox, now, when you have read it- feed me.’ un ar šo uzrakstu sēdēju un tīksminājos, kā cilvēki to lasa. No GC iznāca kāda, manuprāt, vācu tūristu grupiņa. Visi viņi bija veci. Ak. Un viens no viņiem paskatījās uz mani un izlasīja manu uzrakstu. Tā mēs tur vēl labu laiku sēdējām un es skatos- nāk tas vīrs, no grupas, kurš lasīja manu uzrakstu, nāk pa ietvi tieši gar mums, paskatās kā Elza zīme un pasniedz man kautko apslēptu rokā. Es pabāžu plaukstu, lai ļautu apslēptajam iekrist tajā, domāju, varbūt kāda konča vai kas tāds, jo galu galā ‘feed me’, bet ziniet, kas tas, pie joda, bija? Viņš man plaukstā iemeta divlatnieku un smaidīdams devās tālāk. Viss ko es spēju, bija skaļi un laimīgi pateikt vīram ‘Thank you!!!’, jo biju šokā par tiem, sasodīts, diviem latiem!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s