Ready for the weekend

Es zinu, ka ir cilvēks, kurš mīl šo vīkendu. <3 ;D

Tātad- viss sākās ar Piektdienu.

Pēc stundām aizgāju uz Zvaigzni ABC un nopirku toņpapīru. Oranžu un sarkanu, bet man ir dziļas aizdomas, ka man vajadzēs vēl. Pie grāmatnīcas attapos, ka telefonu esmu aizmirsusi skolā, tā nu devos atpakaļ. Sadabūju telefonu, 2 nokavēti zvani no Kaivas, bet viņa zvana atkal. Viņai neesot ko darīt līdz klavierstundai un viņa man jautā, ko darīšu es. Beigu beigās satikāmies CI, viņa nopirka kafiju un braucām pie manis. Viņa trinkšķināja manu giču, pļāpājām un nekāda kompozīcija negāja uz priekšu.

Drīz vien arī zvanīja Reinards, kurš bija solījis atbraukt pie manis un palīdzēt kompenē. Aizgāju pretī uz pieturu, Kaivu ieslēdzu dzīvoklī. Tā nu mēs trijatā tusojāmies manā istabā, uzcienāju Reinardu ar tēju un tā. Slinkums strādāt bija neiedomājams. Reinrds uzzīmēja man vienu figūru, nedaudz šķību gan, bet tomēr. Tad Kaivai bija jādodās. Atvadījāmies un Kaiva bija prom. Pēdējie viņas vārdi- T u  t r e n i ņ ā  b ū s i . Būšu, būšu, kur tad es likšos! Ar Reinardu slaistījāmies un neko nedarījām, manas istabas skābeklis spēj ietekmēt cilvēku smadzenes, gluži kā salietojoties vieglās narkotikas. Paliek tā jautri un miegaini.

Pienāca 18.00. Bija jākust. Nokavējām tramvaju 18.04. Nākošais piektais solījās būt tikai 18.25. Braucām ar ceturto. Pāri tiltam un tad ar kājām caur Vecrīgu. Nokavēju aptuveni 10 minūtes, bet, par laimi, nekas vēl nebija sācies. Everita jau pilnā starā līda pie manis ar tekstu- Es redzēju, kas tevi pavadīja! Man tāds- Jā, jā, labi, nav pirmā vai pēdējā reize, kad viņš mani pavada, ļauj man ģerbties! Everita turpināja priecāties un teikt, ka viņš par mani rūpējās, utt.

Treniņā jutos tāda nomurcīta, ne īpaši labi un tā. Bet- kautkā jau biju spējīga padejot. Bija tikai nedaudz bail, kad Ieva sāka runāt par to, ka citi nenāk uz treniņiem, utt.

Pēc treniņa sarunāju satikties ar Elzu pie GC palodzēm. Viņa bija ar Reičelu, Eniju un kādu rudmatainu meiteni, kuras vārdu, diemžēl, neatceros. Enija ar šo meiteni aizdevās prom, Reičela ar mums gāja uz veikalu nopirkt ko ēdamu. Atvadījāmies no Reičelas un devāmies.

Piektais tramvajs un jauka pastaiga gar parku, jo dažam labam nebija biļetes. Pie manis ļāvu Elzai izpausties gatavošanā, man izbira spageti paka pa visu grīdu un es nomazgāju traukus.

Elza, mēs varētu dzīvot kopā! Tu gatavo, es mazgāju traukus.

Vispār, this is so true! Elza pagatavoja vienkārši brīnišķīgas vakariņas. Makaroni ar saceptiem tomātiem un burkāniem un visādām garšvielām un, protams, adžiku! Ēdot iesākām skatīties Wir Kinder Vom Bahnhof Zoo (Zoostacijas bērnus), bet nonākušas filmas pusē, nolēmām, ka turpināsim citreiz. Drīz pēc tam arī mana mamma pārnāca. Ar Elzu ielīdām gultiņā, viņa vēl kādu laiku adīja, es ēdu gumijas lācīšus un tad jau devāmies pie miera, zinot, ka nākošā diena būs patraka.

Visi bija pamodušies, es gāju mazgāties. Iznākusi no dušas redzēju, ka Elza jau bija iekārtojusies manu vecāku gultā un kopā ar viņiem ieturēja brokastis. Es viņiem pievienojos, pēc tam Elza izmazgāja matus un mēs piekārtojām dzīvokli. Mā iedeva naudu vakariņu pagatavošanai un mēs sagaidījām Reinardu. Viņš iepazīnās ar manu tēti, mammu jau viņš pazina. Viņi sāka kautko runāties, mēs ar Elzu kritām eiforijā, jo pa VH1 classic skanēja David Bowie- China Girl. Drīz pēc tam mani vecāki devās prom, Elza paziņoja, ka Benita kavēsies un mēs sākām vienkārši chillot un gaidīt brīdi, kad mums būs jāiet. Uzliku Guns’n’Roses diskogrāfiju, lai skan.

Aizbraucām uz centru, caur Vecrīgu līdz GC, tur mūs gaidīja Benita. Gājām pirkt paiku uz Rimi, tur Elza sāka runāties ar kautkādu biznesmeni no U.K. un viņš visu laiku slavēja Elzas akcentu, gluži kā britiem un bla bla bla, it took a while. Beigās Elza saprata, ka mēs visi jau esam nogarlaikoti no viņu sarunas un teica, ka mums jāiet. Visi jauki atvadījāmies un tad bija laimes uzelpa, ka varam doties tālāk. Reinards nopirka trīs pakas ar načosiem! Jēj. Laime pilnīgā. Vismaz man.

Aizbraucām pie manis un iekārtojāmies uz grīdas. Tēja, mūziciņa, jebšu AC/DC best hits un mums sākās čillošana, kā jau bija paredzēts. Arūdenspīpi un vīniņu. Viss, protams, zināmos daudzumos, jo mēs savu mēru zinām. Benitai gan sametās slikti no načosiem ar vīnu, viņa pagulēja manā koridorā uz grīdas un vēlāk atkal bija uz kājām.

Tad es uzliku http://nyan.cat jebšu never ending nyan cat un mēs to atstājām, taisījām ķip rekordu. Tas skanēja brutāli visu laiku, atstājām to arī pa nakti, kad devāmies gulēt.

Es zinu, ko tādu, ko Benita izdarīja, bet es nedrīkstu teikt. Arī Elza un Reinards nedrīkst teikt. (un tagad starp mums četriem iekšējie smiekliņi, jo mēs zinam, bet jūs nē)

Vispār bija ļoti jautri un interesanti, kad mums visiem uz klapi aizgāja ciet. Pēc tam nāca nogurums. Un vakariņas. Un tad aizgāja vēl vairāk ciet.

Mani un Reinardu iestūma istabā ar tekstu- Es gribu brālīti. Teatrāla pieskaņa un mēs abi esam zem segas taisot skaņas, kas atgādina dzīvnieku pārošanos.  Benita ierauga mūs pa balkonu. Viņai acis lielas, pazūd, grib tikt pie mums. Elza priekšā durvīm. Beigās abas iebrūk pie mums. Vecāku gulta pilnīgs bardaks, bet mums jautri. Vēlāk vēl tēja, miers un nyan cat fonā. Cik nu miers, ja mēs sākam runāt un atcerēties visādas ‘traumas’ un tā tālāk.

Kautkā ātri visiem uznāca nogurums. Jau ap divpadsmitiem bijām zem segām, gultā. Tas gan nenozīmē, ka mēs tur viens otru neizjāklējām, nebakstījām un visādi citādi neuzmācāmies. Beidzās ar to, ka Reinards samainījās ar Benitu vietām, jo Elza redz Benitu bakstīja un kutināja. Šamās abas ātri atlūza pēc tam. Elzai trijos naktī atsūtīja īsziņu, es vēl negulēju un aizmakušā balsī jautāju- Elza, cik ir pulkstens? Viņa pati to neatceras, kā arī neatceras, ka man atbildēja. Es gulēju labi ja stundu. Haha, es jau zinu kāpēc, bet neiešu jau visai pasaulei stāstīt.

Rīts man iesākās ar to, ka Benita sauca brokastīs. Viņa bija pagatavojusi omleti, jaukā pameitiņa. ;3 Paēdām un. Atkal turpinājām ūdenspīpot. Puotrs sets un tad jāsāk kopt māja, jo daži labi vecāki brauc mājās. Nokopām, savācām un čillojām manā istabā. Reinardam nāca miegs, mēs abi čučējām uz manas mazās sedziņas, uz grīdas. Saulīte maigi spīdēja, bija jauki. Tad Benita jau sagribēja doties prom, jo redz mēs neko nedaram. Beigās gan viņa pati gulēja uz grīdas un Elza viņu mocīja.

Mamma ienāca istabā- Pa TV tagad sākās ‘Blues Brothers’. Es, protams, visus jaukos cilvēkus aizbīdīju uz vecāku gultu, mēs tur iekārtojāmies un skatījāmies. Tā gan bija ‘Blues Brothers’ otrā daļa, bet tas nenozīmē, ka tā nebija superīga.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s