shut the fuck up, I am trying to tune my guitar! /J. Leto/

₪ ø lll ·o.

Jā, jā, es te tagad bārstīšu nenormāli daudz labus vārdus par 30 Seconds To Mars koncertu.

Tātad- visu dienu tād ‘Oh my Ziggy’ noskaņojums, ātrāk gribās būt tur. Ko ņemt līdzi? Ko darīt? Cik daudzus pazīstamos es tur satikšu? Es vispār atradīšu ceļu? Nemitīga atkārtošana galvā- ‘Briāna iela, Briāna iela’. Pēc skolas cik nu ātri varēju, aizlidoju mājās, sataisījos, piečivināju twitteri un braucu. Uztraukums. Nenormāls. Tie taču būs 30STM!!!

Trollejbuss piebāzts, logi piesvīduši, liekas, ka nenormāli šaurs. Tagad, pēc koncerta vairs tā neliekas.

Uz Arēnu gāju pa, savā veidā, nedaudz taisnāku ceļu, ne jau visiem mātes pasaka, ka caur māju Nītaures ielas galā var iziet pa taisno uz Vesetas ielu, visi iet ar līkumu pa Tomsona ielu, izņemot Annu.

Tuvojos arēnai, pie C ieejas nenormāli daudz cilvēki, tāpēc domāju, ka tur arī viss notiksies. Mēģināju sazvanīt Ditu, man beidzās kredīts (man liekas zz mani baigi čakarē). Dita tomēr mani ieraudzīja, iestājos pie viņas rindā/pūlī. Tūlīt tūlīt pulkstens seši, jālaiž iekšā. Kā dažas minūtes pāri, visi jau sāk aurot, ka jālaiž iekšā. Beigās kautkādos pusseptiņos atvērās durvis un sākās kustība un biļešu pārbaude. Laimīgi tikām iekšā, garderobi neapmeklējām- neiešu taču es 50 saņus par savu mēteli un jaku maksāt! (lai gan no otras puses tā būtu gudrāk, in some way, but only in s o m e way). Iestājamies pūļa galā, nākamā rinda. Aiz mums ātri vien sastājās vēl nenormālīgi daudz cilvēki. Vienubrīd man tiešām likās, ka es pati neeju, ka esmu tik saspiesta, ka mani brutāli NES pūlis man apkārt. Tikšana iekšā bija ļoti sāpīga, tiku izmīcīta pret sienu, vienubrīd likās, ka roka salūzīs, ļoti apaļīgs apsargs, kurā nejauši iegrimu, jo tiku stumta, mani brutāli pagrūda tālāk. Visiem apsargiem tāds shock face, jo priekšējie bija izgrūzti cauri tām žalūzij-durvīm un tās salauzuši. Tad sekoja skriešana uz skatuves pusi. Vienubrīd Dita, Gita, Annija, Elīna un Elga man pazuda, bet ātri vien atradu viņas. No aizmugures tik nāca un nāca, uz priekšu tik spieda un spieda. Tiešām, tur es sapratu, kā ir tad, kad ir šauri. Stāvējām kā šprotes bundžā. Un gaiss sāka aptrūkties pat pirms iesildītājiem- TV off, kuri jātiec nebija nekas gruajoši skaits. Vokāliste- jā, balss viņai laba, kustības trakas, bet..Man vienkārši tāda mūzika nepatīk. Vienkārši nē, vienīgais labais par šo grupu bija tas, ka bija caursitoši basi, kas man vienmēr ir koncertos paticis. Un tad bija veselu pusstundu gaidīšana līdz 30STM kāps uz skatuves. Tā bija viena no ilgākajām gaidīšanām manā mūžā, goda vārds! Kā palaikam ar Ditu un kādu jauku, tikko sapazītu meiteni kliedzām ‘We want Jared! We want Jared!’ un es nedaudz klusāk ‘In my bed!’ kā arī ‘ūu-ūu, ūu-ūu!’ ar ‘jumta nocelšanas’ kustībām. Un, kad no aizmugures atnāca ‘Tikai Rīga, tikai Dinamo!’ es, protams, kliedzu ‘Tikai Džareds, tikai Leto!’ Sanāca tā, ka visur, kur var, ievietou vārdu ‘Džareds’, ak šis fanātisms, fanātisms.

Sākās. Izdziest gaismas. Hurricane klips. To pat drīzāk gribās saukt par īssfilmu, ne klipu. Beigas kautkur norāvās un pazuda. Un tad Hurricane sāka rādīt vēlreiz. Jau smējāmies, ka 30STM vēl nv atbraukuši, tamdēļ arī rāda vēlreiz.

Un tad,visbeidzot dzirdu, pati kliedzu arī, protams, visi kliedz un spiedz, Šanons dauza bungas…Tomo spēlē ģitāru… Jā, Džared iznāk starmešu gaismā un īstais koncerts ir sācies. Nevaldāmas ovācijas no skatītāju puses. Džareds mūs sveicina ar pirmo dziesmu. (viss bija tik satriecoši, ka es tagad pilnīgi aizmirsu, kas bija pirmā dziesma!) Mēs visi, protams, sākam i lēkāt, i dziedāt līdzi. Laime, laime mani mīļie, pilnīga un absolūta. funny fact– manam tētim ir līdzīga cepure kā Džaredam bija šinī koncertā un viņi ir viena vecuma (neizskatās). Abas ar Ditu rokas gaisā, abām trīsstūrīši uz plaukstām. Dita aiz manis, atspiedusies pret pleciem, smaida. Es skatos uz skatuvi, uz Džaredu un nespēju noticēt, ka tas viss ir īsts, ka esmu pāris metru attālumā no viņa, no Šenona, no Tomo! Neticās, joprojām, neticās. Bet biju, un bija vēl daudzi citi. No griestiem nokrita lieli sarkani baloni, pilni ar baltām zīdpapīra lapiņām. Kādam bija ‘asie nagi’, jo ik pa laikam kaut kur kāds balons uzsprāga. Arī es pāris reizes dabūju piedalīties balona padošanā citiem. Daudzas dziesmas pat pagāja tā harmoniski mierīgi, kad visi dziedājām līdzi Džaredam un jauki šupojāmies. It īpaši jau akustiskās, kad Džaredz spēlēja ģitāru. (Džareds iznāk viens pats uz skatuves ar akustisko ģitāru, sāk trinkšķināt. Skatītāju ovācijas. Viņš ar nedaudz nīgru seju- ‘Shut the fuck up, I am trying to tune my guitar!’) Un ‘100 suns’ bija tik sasodīti laimīga dziesma. Tik tiešām. Visi tik jauki šūpojāmies, gan ar paceltām, gan nolaistām rokām. Visi (nu, manuprāt, visi) harmoniski dziedājām ‘I believe in nothing…’

Džareds uzaicināja uz skatuves divas meitenes- Martu un Anitu- viņas izskatījās tik skaisti, kā māsas. Abām sarkanas grebenes, satriecoš make-up un līdzīgas drēbes. Arī Džareds jautāja, vai viņas ir māsas. Kā arī nosauca abas par ‘his new girlfriends‘. Nu, nu, vai nav jauki? Un tad Džareds nokomandēja visus izvilkt jebkādus apgaismas objektus- telefonus, lukturīšus, lampiņas, jebko, kas izstaro gaismu- un pacelt tos izstieptā rokā. Es piedalījos, augstu gaisā pacēlu telefonu. Un tā mēs visi kopīgi šūpojoties un mīļi izgaismojot telpu dziedājām ‘The Kill‘. Mīlu, mīlu es to, kā tur bija. Atpakaļ, atdodiet atpakaļ!

Un ‘Closer to the Edge’ kliedzu cik vien skaļi varēju ‘No! No! No! No!’

Un laimīgie tie ļauži, kas tika uz skatuves. Gribējās jau man arī tur būt, bet tikt uz turieni diez vai tiktu, ja tiktu- paceļam i jaku, i mēteli visticamāk pazuadētu. Bet, arī lejā bija neapraktāmi fantastiski. ‘Kings and Queens’ kā pēdējā dziesma, kā jau lielākājā daļā 30STM koncertu, bija sasodīti brīnišķīgi. Viss bija sasodīti brīnišķīgi. Es gribu vairāk, es gribu vēl (un te jau es sāku citēt Inokentiju Mārplu)

Un neizsakāms prieks par visiem, kas tika uz meet&greet. Skauž jau protams, skauž, arī gribētos tur būt, bet noskauzt ir slikti, tamdēļ labāk vienkārši grimstu ‘es gribētu tur būt…’

Gaidu viņus atkal Latvijā, neizsakāmi gaidu.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s