smoking session (autumn holiday chapter two)

Ar Klāvu braucām uz Kuldīg. Smejāmies par citiem autobusa pasažieriem, pie sevis izsmejām. Priekšā sēdēja vecs kungs, kuram uz pakauša sāk krist ārā mati, un viņam ir jauki izveidojusies ‘taciņa’ starp matiem. Vienubrīd Klāvs mēģināja saskatīt, cik tālu no Kuldīgas esam un nopukstēja- ‘Nu tā taciņa varētu pabīdīties!’

La iebraucam Kuldīgā. Klāvs mani pavadīja līdz manas mātes (Jāņa, dohh) mājām. Cik labi, ka viņi dzīvo netālu viens no otra, tomēr, jo Klāvs taču klibo pateicoties tam, ka mašīna viņu notrieca (konkrētāk pabrauca zem viņa, huh)

Nogāju pagrabā, tur tēvs (Edgars), Pūkiš un Sheidy. Un Nils (Pūkiš jaunākais brālis). Drīz atnāca māte un patēvs (cita Laura, huh, cik daudz Lauras es pazīstu!) un mēs visi kopīgi devāmies uz ‘Rimi’, lai satiktu visādus cilvēkus. Sanāca iet turp-atpakaļ, jo autoosta taču ir pie ‘Rimi’.. Pareizāk sakot, mēs gājām uz ‘Maximu’, jo tur alkohols ir nenoliedzami letāks. Man pietika ar vienu tuborgeli, vairāk tovakar neko negribējās, jo galu galā ‘smoking session’ nebis ‘drinking session’ . Tad atpakaļ uz pagrabiņu, turn the music on, uzliekam ūdenspīpes, Jānis sagatavoja bongu un pīpi, tiek izkrāmēts maiss ar dzērieniem.

Sanāca papītot ūdenspīpi, bongu, izraut kādus trīs briesmīgos ‘pagrabiņa šotus’, šoreiz šņbis+mājas ābolu alus, vēlāk arī sņabis+ābolu vīns+beershake un beigu beigās, kad beidzās šņabis ābolu vīns+beershake. Es nekad nesapratīšu, kāpēc.  Bet tā nu tas ir. Un arī kopbildes sataisījām, pirms Edgars, Pūkiš un Sheidy aizdevās projām. Man visās bildēs sarakana seja, es jau tur biju ‘I’m so sexy and rock’n’roll. I’m so indi. Where’s my people mover, where’s my fucking people mover?!‘ ((C) Tim Minchin)  noskaņojumā.

Tad Keina ar Kārli spēlēja to bamšļ-pong (nu vismaz tagad es to tā saukšu). Man bija slikti no skatīšanās vien. Bamslis, fuj, fuj, fuj, pē, nē, vienkārši NĒ!

Un tad es dabūju kārtīgi izčučēties Jāņa dzīvoklī, blakus Laurai un Jānim.

Dārgā māte mums bija sarūpējis brokastis, i viņš, i es, i Laura, visi bijām tādi wasted todien. Un es pat paspēju uz autobusu, kurš atgāja 1230! Vai nav veiksme, ko?

Autobuss bija tik smuki pārbāzies Kandavā- nopietni, nenormāli daudz jaunieši vienkārši stāvēja kājās.

Rīga, Rīga. Reinards mani še sagaidīja, aizbraucām pie manis, es pieteicu dušu. Nomazgājos un braucām uz centru. Tāds atvieglojums tobrīd bija b e z visām tām mantām. Hell yeah.

Centrā satikām Benitu, Dakšu, Emmu, Kasparu, Robertu, Barbaru, otru Robertu un..laikam uz to brīdi viss. Un tad es aizvilku Reinardu uz ‘Dadu’ un pierijos nūdeles ar visādiem brīnumiem un aso ķīniešu mērci. ņom.

Dakša un Benita pārsalušas mūs sagaidīja uz palodzēm un mēs visi gribējām doties pie Odioza, Beigās Dakša palika ar Emmu. Savukārt tas, kas notika pie Kārļa. Nē, vienkārši vairāk es pati nekad, ja nezināšu droši, kas tas ir un ja man būs ierobežots laiks. Ja man būtu visa nakts un ne par ko nebūtu jāuztraucās, es for sure  pievienotos kārtīgāk, nevis ar vienu mazu dūmeņu no kāša, bet… Ajj, tās atmiņas uzdzen tādus slimas bailes un slikti sametās, galva iesāpās…

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s