Daudz laimes dzimšanas dienā, ZANE!

Pamodos 12.30, tas bija patīkami pēc pamošanās 6.30, lai ielaistu tēvu, kas zvanīja pie durvīm, jo mamma bija atstājusi atslēgu durvīs.

Nomazgājos, paēdu un aizbraucu uz centru. Satiku Odiozu, Zani, Karīni un Melitu. Ar Odiozu aizlidojām uz viņa mājām pēc kameras. Aizgājām, lika man novilk ārdrēbes, ar vienu kerzu atsietu es saņemu paziņojumu velc atpakaļ. FUUUUUUU-

Anyhow, aizgājām uz GC, Odiozs uz Zanes dāvanas- stringiem- uzrakstīja ‘Ēd veselīgi’. Aizgājām uz Konventu, satikām Zani, Dakšu un vēl daaauuudddzzzz cilvēkus. Ar Odiozu un Nanu gājām uz Coffee Inn, satikām Hipsteru. Sākām runāt par atombumbām, priekš kam tās, kas notiks, ja uzlaidīs gaisā Irāku, kāpēc ir karš, tur tik iesaitīti visi, v i s i, tikai naudas dēļ? Satikām Kurmi. Pienāca pieci un mums bija jāiet pie Zanes.

Es ārkārtīgi atvainojos par to, ka man nav dāvanas. Zanes istabā tika atjaukts šņabis ar kolu. Es arī tiku pie glāzes, kuru gan pēcāk atļāvu iztukšot Odiozam. Un, zinādama, ka savādāk nevar, es aizsūtīju Zani sēdēd dīvānā un aizdedzinājusi sveces, nesu torti, lai viņa ievēlētos vēlēšanos. Tas bija tik mīļi. Šādas lietas parasti piedur. Un trte bija tiešām garšīga, lai gan es tiku pie super maza gabaliņa.
Un šī balle neizpalika bez brīnišķajām virtuves sarunām. Ticiet man, es to balles daļu allaž esmu mīlējusi. Ar Odiozu, Nanu un rudo meiteni, kuras vārdu… Nu jā, sapratāt. Un Dakšu uz grīdas. Un daļēji cāli. Apspriedām gan agresijas izpausmes, gan stereotipus, visu, visu, viskautko. Kā arī to, ka no pārmērīgas dzeršanas un pīpēšanas vīriešiem nestāv. (:
Un ar Dakšu pataisījām bildes ar Zanes brīnišķo gaismas objektu (ir iz http://mynamehasneverbeen.tumblr.com) . Un tad Griķis izdīca Odiozam viņa fotoaparātu un ar to radīja pāris padrausmīgu kadrus, kur, man personīgi, seja izskatās pēc…sejas. ;D Kā arī es joprojām gaidu bildi no Odioza, kur viņš ar Leonu ir tik jauki. Es to, protams, nekur nepublicēšu, bet sirsniņai piedurties gribās, lābākie draugi mani, taču. Un Leons tur vispār bija manis dēļ, jo es, satikdama viņu pēcāk uz ielas, uzvilku augšā ar tekstu, ka atbildu par viņa rīcībām. Ko es, lielā mērā, nedarīju.
Vienubrīd es apskāvu Leonu un kā refleksu apliku kāju ap viņa gurnu. Beidzās ar to, ka viņš mani nesa, tad vadību pārņēma Odiozs un ar mani klēpī apsēdās dīvānā. Tik skaista draudzība, ka pilnīgi jāraud. No prieka, sasodīts!
Atgriezusies no tualetes apmeklējuma es redzēju- Leons sēž dīvānā, Odiozs uz dīvāna malas un abi…Moka manu nabaga Dakšiņu, kutina un nemanāmi uzbrūk kājstarpei. Protams, jautri bez gala un mani velk virsū Dakšai. Leons man iekoda dibenā. wtf? Bet jā, tā bija. Arī mēģināja uzsūkt zilumu uz rokas, kas viņam nesanāca. Un viņi abi mūs abas kutināja. Dakšu vairāk.

Un tad drīz jau bija jādodās mājās, sabučoju visus un devos.

Tagad domāju- varbūt pamēģināt rīt visu izdarīt, cik vien ātri varu, ja, protams, atradīšu papīru, un tad braukt uz centru, jo ar Odiozu jāpaveic kāda jauka lieta. (Un tagad, lai kāds, pie velna, nepārprastu- TIKAI DRAUGI.)

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s