Interesanta sestdiena

Rīts iesākās ar omletes gatavošanu un iečekošanu Kalnciema ielas facebook lapā, cikos tad īsti sākās ‘Mākslas medības’. Kā arī sarkanu zeķbikšu mantošana no mātes.

Tad, kā jau saprotams, lēna pastaiga uz Kalnciema ielas kvartālu, atmosfēras un saules izbaudīšana. Fotogrāfēšana šur un tur, lai gan šodien galīgi negribējās, kaut kā nebija tā noskaņa fotogrāfēt, jo daudz kas jau bija iepriekšējo reizi, dabiski. Bet tomēr, milzum liels prieks, ka arī šādā laikā (gan sezonas, gan valsts ziņā) viņi tomēr šo visu pasākumu var pavilkt un var pavilkt labi.

Pēc tam devos uz Melnsila ielas autobusu pieturu. Mans fotoaparāts mani brutāli saniknoja, tā mazā (cik nu mazā) ierīce mani saniknoja ne pa jokam, jo spoguļi reaģēja lēni un visas bildes sanāca baltas. Izslēdzu un ieliku somā, lai domā*, ko grib. Dusmas. Līdz šim vēl neesmu slēgusi iekšā, jo tas pie Laimas pulksteņa nomira. Muļķis*. (Elektroierīces nedomā-vismaz ne tā, kā cilvēki- un nav raksturojamas kā ‘gudras’ vai ‘stulbas’.) Tā nu lūk es kādas milijons stundas, vispār- 15 minūtes- gaidīju autobusu. ’22. Rīga’ es redzu zaļus burtus tuvojamies. Autobusu, pašsaprotams, arī.

Centrs, centrs, oh the joy. Skrienot caur GC satiku MAzRobertiņu, Nanu, Melitu un Zani. Apsveicinājos un skrēju tālāk uz ”Zvaigznes ABC’ outlet’u. Papīru mītam vajadzēja. Un tad uz Laimas pulksteni (puksteni..kas ar mani?), kur jau stāvēja divas no nezinu-cik šīs dienas biedrenēm. Nosalām un manāmi attālinājāmies no Laimas pulksteņa cenšoties būt pa priekšu ēnai jeb saulītē.
Sanācām, nolēmām vairāk nevienu negaidīt, jo visi zin, kur ir ‘Nabaklab’, un devāmies noteiktajā virzienā uz jau ierasto ‘Gauja’s istabu. Tā pārsalusi, ka paņēmu kartsu tēju, bet idejas sākt bīdīt nācās man, jo nebija nedz Ketrisa, nedz Linda. Novēlējumi ir tikai aptuveni vai nav vispār, lapas kā kuram, marķieri gan visiem ir. Tā nu lūk, izvilku savu bloku un sāku darīties, jo tad jau arī panesīsies un citi arī sāks. Taisnība. Tad jau beigās bija tā, ka es atlaidusies krēslā priecājos par to, cik visi čakli strādā.
Un tad jau varējām doties uz Bastejkalnu un ‘iekarot Vecrīgu’. Bastejkalnā nofotogrāfējām lielāko daļu, tad ieripinājāmies GC ‘Rimi’ vai ‘Narvesenā’ pēc humānajām vajadzībām. Iekodām, iedzērām un devāmies tālāk. Konventa sēta un atvadas no pāris Echeloniem. Gājiens tālāk uz Strēlnieku laukumu. Fotogrāfēšanās pie Sv. Rolanda, ja nemaldos, statujas un brutāla dibena atsaldēšana. Sniega piku triāda un ‘Daudz baltu dieniņu’ dziedāšana kamerai. Apmēram tā. Un slinka sēdēšana Galeria Centrs uz trepēm. Brīdis, kad par manu dienas teicienu kļuva ‘-Kāpēc tu nošāvi Tofiku? -Tāpēc, ka urla.’ Slinka pastaiga uz Stacijas laukumu, pavadot, atvadas, gājiens, vēl atvadas, gājiena turpinājums, uz Esplanādi. Trīsdesmit septītais autobuss un es kopā ar Annu un Ingrīdu mēģinam saskatīt pulksten piecos atgājušo prāmi. Nesekmīgi.

Tikko kā pārvilkos mājās man zvanīja Kārlis un jautāja, vai negribu uz kino. Piekritu. Satikāmies centrā, izrādās, viņam vienkārši iedeva ‘biļetes’ uz kautkādu filmu vakaru Elizabetes ielā 14. Nu, neko.
Ejam, visu ceļu Kārlis klusībā smej, ka tā būs sekta. Aizejam, uzkāpjam augšā, tas viss notika otrajā stāvā, kādā dzīvoklī, kur bija iekārtotas divas telpas, lai varētu skatīties. Principā viss notika pirmajā telpā. Gar sienām neskaitāmas viena autora grāmatas gan krievu, gan latviešu valodā, Ar neskaitāmas es patiešām domāju neskaitāmas. Ap simtu varētu būt… Un pie galējās sienas autora bilde zelta rāmī. Sasodīta sekta vai kā?! Filma bija krieviski, jo ‘vēl nav iztulkota latviski‘. Viens vecis, uz jautājumu, kā par šo uzzināja, atbildēja, ka ir jutis, ka viņam tur jāiet. Tobrīd man likās, ka viņš pateiks, ka istabā sajūt ļaunumu. Kārlim- ka izvilks zelta krustu un mūs abus nodurs. Aizgājām prom pēc pusstundas, nevarējām to murgu izturēt. It kā par zemapziņu un to, kā darbojas prāts, bet visa tā atmosfēra lika tam šķist tik neīstam, ka pilnīgi nelabi metas. Devāmies pastaigā pa Elizabetes ielu šausminoties par to, kas tas par murgu.
Tā nu, šausmās būdami, aiceļojām līdz GC trešajam stāvam, lai par šo murgu padalītos ar Lāci. Un te nu sekoja- ‘Lai labu grāmatu uzrakstītu, vajag pāris gadus. Ja viņam ir, kā Tu saki, aptuveni 40 gadu un pāri tūkstots grāmatām..What bulshit is that? when does he eat or go to toilet? I mean it.

Un tagad es esmu te, mājās, laimīgi pabeigusi savu otro bloga ierakstu, bet saprotot, ka neko vairāk, kā copy/paste no kāda atbildes meila par to, kā man vakar vakarā gāja es nespēšu.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s