Lielnakts

jeb nakts starp Lieldienām.

Par ko lai raksta veģetāro rasolu pierijusies lapsa, kas pēdējo pusstundu kāroja rakstīt kautko blogā, bet tad pievērsās noputušajam stāstam par Keitu?  Tagad prātā nāk visādi scenāriji un stāsti. Tēja ir atdzisusi un tas skumdina.

Pa šodienu esmu ne gluži atēdusies, bet pieēdusies olas nu gan. Un no rīta tā jauki palika, kad atradu savu aprakstīto olu, uz kuras bija vēstīts ‘Dragon!! for Hagrid‘. Cik nu jums tas bērnišķīgi izklausās, bet lieciet aiz auss- Harijs Poters nemaz nav nekāds bērnu stāsts septiņos sējumos. Cīņa uz dzīvību un nāvi vēl varbūt, bet džindžers? Nopietni? Tas nav priekš bērniem. (Jā, to saka rudā lapsa, bet tieši tāpēc.)

Man ir tieksme nobeigt teikumus tā nesakarīgi. Nu, tā, ka liekas, ka vajag kautkam tā kā turpināties, bet tajā pat laikā liekas, ka viss jau it kā ir.

Es muldu.

Šis ir bezsakarīgi un man vajadzētu kaunēties, ka to vispār rakstu.

Pupi.

Nē, nejau nopietni.

Ir taču arī izdzēšanas poga.

Kas?!

Labi, cilvēki un dzīvnieki, ir pusnakts, es atvainojos. Mani vienkārši moka apziņa, ka agri jāceļās.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s