Eche-Talka

Kā jūs jau visi zināt, šodien, 21. aprīlī, bija Lielā Talka. Un arī mēs, echeloni, nesēdējām mājās, bet devāmies vienkopus kautko tīrīt.

Sākotnējais plāns bija tikties desmitos un doties uz Ķīpsalu sakopt un tad daļai uz Juglas patversmi pastaigāties ar suņukiem un tā.

Beigu beigās, mēs savācāmies ap desmitiem, jā, bet uz Ķīpsalu neviena negribējām doties un Valdis bija aizgulējies. Viņam vajadzēja ierasties ap vienpadsmitiem. Ketrisa gribēja ēst un vēl kādai vajadzēja uz labierīcībām līdz ar to, kad viss šis Galerija Centra apmeklējums bija beidzies mums bija nieka 30 minūtes un nolēmām sagaidīt Valdi. Bet mums bija tik garlaicīgi, ka pat aizgājām viņam pretī. Un tad nolēmām, ka uz Ķīpsalu nebrauksim, bet uz Juglas dzīvnieku patversmi gan. Ketrisa sazvanīja ‘to galu’ un mēs izmeklējāmies autobusa pieturu. Mums ar Valdi bija foursquare competition, pēc kuras, pieļauju, visi mani twitter sekotāji mani tagad ienīst (Es jūs arī mīlu.).
Kratīšanās ar 40. autobusu, nenormāli smacīgs un karsts. Ilva ēda banānu un mēs neiztikām bez divdomībām.
Izkāpām, galapunktā. Es, goda vārds, priecājos, ka man bija saulesbrilles! Tik vasarīgs laiks. Lai gan nebrīnītos, ja visi pēc tam būtu slimi- mānīgais pavasars’. Ha.

Pirmais gājiens- gājām taisni, kā ceļš mūs veda pāri krustojumam, prom no ‘Maximas‘, kur nopirkām kādu nieku, lai mazliet iestiprinātos, gar Juglas 3 despečeru un uz priekšu. Uz priekšu un līdz Ķīšezeram. Tur bija talkotāji, kuri aktīvi talkoja, maisi jau pa gabalu rēgojās kaudzēm. Dažas no mums aizgāja pajautāt, kur īsti ir jādodas. Te nu mēs atdūrāmies pret to, ka jau pašā sākumā aizgājām pilnīgi nepareizi. Ieguvuši kautcik precīzas norādes devāmies atpakaļ un tālāk, kur vajadzēja. Mums gan ar Valdi pa vidu bija hipsturr-mega-photo-fun-time, bet tas lai paliek līdz es izšķirošu savas un tikšu pie Valda bildēm.

Otrais gājiens jeb cerība, ka ejam pareizi- gājām gar skolu, kā mums teica, ka jāiet. Ketrisa vēl uzjautāja kādai sievietei paceļam, kur jāiet. Viņa teica, ka tur kur ir norāde, otrpus ielai. Pārgājām, tur divi ceļi. Anna (atkal) teica, kur iesim. Mežā, ķipa. Mēs gājām pa Mazo Juglas ielu, ko ievērojām tikai labu gabalu vēlāk. Uzgājām veco Juglas patversmes teritoriju, tur pat bija sunītis un tā, bet tā nebija gluži īstā vieta.

Trešais gājiens jeb ‘Nu, taču beidzot?!‘- gājām atpakaļ pa Mazo Juglas ielu un tad uz īstā ceļa, kas patiesībā bija taisni pa ielu, pa kuru gājām pirms tam. Un kurš būtu iedomājies paskatīties, vai tā ir Juglas iela? Neviens.
Bet tomēr beigu beigās ar šo gājienu nonācām īstajā galapunktā un tur nama priekšpusē norisinājās talkošanas darbi jeb pērnās zāles un lapu grābšana. Mēs aizgājām pieteikties, ka te nu mēs esam. Mums iedeva grābekļus un pateica, kas jādara. Taču grābekļi visiem nemaz nepietika. Konkrētāk- man, Valdim un Santai.  Es nolēmu fočēt. Kad Valdis bija atgriezies no zāles nešanas, viņš sāka filmēt un Santa bija reportieris, kas intervēja Ketrisu un Līgu. Saules karstums un nogurums darīja savu, tā teikt.
Un aiz lielā noguruma mēs kopistiski devāmies ēst pankūkas, kuras starpcitu bija ļoti garšīgas. Un tad jau pie suņukiem. Man un Valdim tika Greisa. Es nevaru, viņa bija tik sasodīti piemīlīga. Pastaigājoties iesaucām viņu par geizeru, jo viņa bija neparedzama. Vienu brīd stāvēja, saspringti, bet pavisam nekustīgi un skatījās uz Valdi, jau otrā- lidoja pilnīgi pretējā virzienā un pašsaprotami, ka es viņai pakaļ, jo turēju pavadu. Ingrīdai, Ilvai un Līgai tika Figaro. Figaro bija pavisam miermīlīgs un nemaz nedomāja skriet, vismaz tā stāstīja Līga. Savukārt Ketrisa nevar atcerēties viņu sunīša vārdu un tā kā viņa ir vienīgā no trešā bariņa, ar kuru sarakstos, iztiksim bez  vārda. Tur viņas aizgāja četras- Ketrisa, Kamilla, Santa un Anna . Viņām es uzticēju savu fotoaparātu, jo vispār kameras bija tikai man un Valdim. (Un tāpēc arī mēs šobrīd esam visapgrūtinātākie cilvēki no mīta- bilžu ievietošana failiem.lv, šķirošana, un tā tālāk.) EDIT: Viņu sunīti sauca Līzabete, to uzzināju vēlāk.
Mūsu pastaiga ar Greisu izvērtās interesanta, nogriešanās pa dažādām taciņām un tad atkal došanās atpakaļ pa citām. Vienubrīd Greisa nometās zemē un ļāva sevi samīļot un užināt. Tobrīd gan es vairāk fočēju, bet nu labi. Paužināju arī. Vēlāk staigājoties satikām Figaro kompāniju, suņus gan kopā laist nedrīkstējām, pašsaprotams, raksturi ir dažādi, bet tomēr ar vidēji 15 metru atstatumu devāmies atpakaļ kopīgi. Un vienubrīd Greisa panāca to, ka saite aptinās ap jaunaudzi, un  sāka skriet. Un ko es? Dabūju ar koku un nomaucos kā dēlis. Pagulēju nedaudz, piecēlos, Valdis pārņēma kontroli pār Griesu, daļēji.
Trešā kompānija vēl bija mežā un mēs aiz gara laika sākām tiesāt pankūkas. Saku nopietni, tobrīd pārēdāmies. Pēc tam aiz gara laika sākām vērot mazo kaķēnu. Viņš tur visticamāk ir vēdera audzēja dēļ. Tik žēl viņu, tiešām.  Un aiz vēl garāka laika ar kaļķi bagātinātiem akmeņiem sākām zīmēt triādas uz asfalta. Tad jau arī drīz nāca mūsu varones. Pateicāmies patversmes darbiniekiem par uzņemšanu, iedevām nelielu ‘kukulīti’ suņukiem un devāies uz pieturu.
Ceļš garš un nogurdinošs, bet gandarījuma sajūta to visu pārmāca un bija labi. Skrējām uz autobusu un šoreiz izbaudījām braucienu citā virzienā un pa citu ceļu. Centrā mūs gaidīja Līva. Līva gan nav echelons, bet Valda draudzene, tamdēļ- kāpēc gan nesatikt? Jo Valdis taču galu galā ir atpēries no Siguldas. Ārī autobusā ar Valdi paspējām izgurķoties un izzirgoties.
Centrā, pašsaprotams, devāmies uz jauno Kaļķu/Vaļņu Coffee Inn. Nejau nu mēs ar Valdi visu dienu velti par to runājām- kafija, kafija, kafija. Sanāca misēklis ar manu kafiju, tik daudz ledus karameļu mokijato, ka manējo aizmirsa uztaisīt. Vai arī to paņēma viena meitene, kas pēc tam braši izsoļoja no Coffee Inn. Es ceru, ka nē.
Un tad sākās bērnudārzs un es godīgi priecājos, ka es tā pirmo daļu tikai novēroju. Meitenes atņēma Valdim maku, pēc tam telefonu. Valdis, pašsaprotams, noskaitās un teica, ka ies prom. Es biju vienīgā, kas tam ticēja. Un ziniet, ko? Viņš aizgāja arī! Līva aizskrēja viņam pakaļ, bet viņš arī viņu atšuva un aizgāja prom. Mēs nosēdējām desmit minūtes, bet tad mums likās, ka viņš vairs tiktiešām nenāks atpakaļ. Noskaidrojām, kas viņam ir ātrāks- vilciens vai autobuss. Devāmies uz autoostu cerēdamas viņu tur atrast, nesekmīgi. Tad sadalījāmies uz staciju un atpakaļ uz Coffee Inn. Kafijotavā viņa nebija un es uzstāju, ka jāiet atpakaļ uz AO, jo autobuss ir ātrākais veids, kā viņš var aizbraukt. Cik es esmu gudra, ne? Satikām viņu tuneļa galā. Ja jūs zinātu, cik es tobrīd biju laimīga! Mantas gan bija pie Līvas, tāpēc bija jāsagaida, kad viņa ar Ketrisu atskries.
Ketrisa atnākusi sāka aurot Valdim virsū. Un tad sākās kašķis. Nu…Nu,…NU!! Labi, ka tā bija tikai izkliegšanās un ar to viss laimīgi beidzās. Pierunājām Valdi braukt mājās 21:00 ar vilcienu. Uz ‘Stockmann‘ pēc konfektēm. ‘Jelly dildos‘ jeb ‘jelly beans‘ un gājām uz Audēju Coffee Inn. Ketrisa un Līga no mums ‘atkrita’ jeb devās mājup un mēs bijā palikuši četri. Kafija, bildes ar ‘Magic card‘ un vispār jautri. Atnāca Ilva, kura bija apmeklējusi hokeja spēli. Forši pasēdējām. Tad pavadījām Valdi uz staciju. Izejot gan cauri ‘Stockmann‘ un appūšoties ar Hugo Boss Just Different (Tikai dēļ Džareda Leto? Nē.) Arī es vēl smaržoju līdz pārbraucu mājās un iegāju dušā.
Aizvadījām Valdi, iztusojāmies piecpadsmit minūtes uz perona, atvadījāmies. Es pavadīju Ingrīdu un Līvu uz autobusiem un  tad devos satikt Zani un Elzu ar cerību, ka tur būs arī Kārlis, bet viņš bija aizdevies mājās aptuveni pusstundu pirms manas ierašanās.
Tā nu es braucu mājās un esmu te un varu teikt, ka diena bija lieliska un to vajag atkārtot.

Advertisements

2 responses to “Eche-Talka

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s