‘Radio 18’ pirmais mēģinājums

Bļāviens, tik nežēlīgs tas nosaukums, tomēr.

Katrā gadījumā, es ierados Kārļa mājās, Svētdien, 29. aprīlī, un viņš ar biedru Kovaļu kā īstas pank-roka grupas pārstāvji dzēra alu. Un es, protams, kā lapsa, absolūti atteicos to likt pie lūpām.
Odioza jaunskung izskuva Kovaļam uz labā sāna svastiku, savukārt uz kreisā- ‘SS‘. Tad mēs visbeidzot sagaidījām Gaņģi un nu tik sākās. Gaņģim arī svastika, pašsaprotams. Un tagad nu taisīs Gaņģim tetovējumu- ‘Radio 18’. Melnā tinte, protams, nav. Savukārt zilo pildspalvu iekšiņu saturs tika rūpīgi izpūst dezinficētā karotē un lāpāmadata apdedzināta. Tapšanas process ilgs un garlaicīgs, ja neskaita tos pāris Gaņģa vaidus un kliedzienus.
Pēcāk, pirms došanās pastaigā, Gaņģim vajadzēja izdzert atlikušo alu. Tās nav visas izvirtības, nemaz ar nav. Es pat nezinu, vai es gribu to te plaši aprakstīt… Pāris atslēgas vārdos, labi. Gaņģis. Palodze. Vemšana. Iela. Alus. Vemšana. Draudi. Beisbola nūja. Alus. Vemšana. Iela. Jā, apmēram tā.
Tad nu mēs tomēr nolēmām izdoties pastaigā. Ar beisbola nūju. Nez kāpēc nesu es. Brīdī, kad izgājām no Kārļa pagalma otrpus ielai kāds puika sāka nežēlīgi skriet un pa laikam atskatīties. Mēs izdomājām paskriet līdzi. Puisis sāka skriet kā vējš, ātrāk prom. Mēs, ēst gribēdami, iegājām Maximā, jo Rimi jau ap to laiku Svētdienas vakarā bija ciet. O, jā, Maximas maizīte ar universālo garšvielu un tonnām sāli. Lai gan, cik arī sintētiski un ķīmiski neskanētu, es paēdu. Atgriezāmies, Gaņģim tika noskūti abi sāni, es drīkstēju paklausīties Boviju, taču Kovaļš uzreiz devās prom. Arī man drīz bija jādodās.