1. maijs. Biedra Oģislava 16. dzimšanas diena

Rīts gan šajā dienā man iesākās Žū mājās, bet pēc tam tīri laicīgi devos prom, lai nedaudz sakoptos savās mājās un tad dotos sumināt Kārli. Dzīve vienās dzimšanas dienās! Bet es esmu tā persona, kas iztiek ar savu klātbūtni un priekpilnu ‘Daudz laimes!’ tā vietā lai kautko dāvinātu. Esmu nabags. Ķipa. 

Tā nu es satiku Kārli un Gaņģi, kuri bija nākuši man pretī no Kārļa mājām. Kopīgi devāmies atpakaļ, brītiņš nedarot neko un tādā garā, tiri, piri. Tad devāmies uz Rīgā krutāko modes veikalu ‘Humana‘, Gaņģis stiepa DJ aparatūru. Un td mēs gājām uz centru, Galerija Centru, kur vajadzēja satikt Kovaļu un Peļķi. Bet diemžēl Kovaļa garāža viņam tika atņemta pēc kautkādām nesaskaņām. Tāpēc mūsu cerība bija Zanes dzīvoklis. Kamēr Kārlis un Gaņģis meklēja Kovaļu, es nopirku kafiju Coffee Innā. Vēl paspējām noķert Kurmi un tad kopīgi devāmies uz Zanes dzīvokli.
Būs koncert, būs! Nekā nebija. Zane neļāva un vispār sviests. Gaņģis ar Peļķi gāja pēc alus uz čigānu veikalu. Nav jau tā, ka tas ir pilnīgi Centrā un mēs jau tobrīd nebijām pilnīgi Vecrīgā, nē. Aizgāja, gāja, atnāca. Bez alus. Kovaļš ar Odiozu aizgāja tur pat aiz stūra uz Latvijas Balzāmu un pēc nepilnām desmit minūtēm jau bija atpakaļ ar divām 2 litru pudelēm alus. Nu, visi dzers, visi svinēs. Es uztaisīju tēju. Nekādu alu, paldies, not kind of my type. Parunājos ar Cāli par VyRT, diemžēl viņai nebija šī izdevība redzēt nedz Mars300 nedz šo akustisko koncertu Piektdien. Tad es sāku meklēt tablatūras pierakstus 30 seconds to mars dziesmām. Kautko atradu. Jā, 100 suns, bet es nevarēju saprast, kādā ritmā ir jāspēlē, jo klausoties oriģinālu, Džareds dzied vismaz piecas reizes skaļāk par ģitāras skaļumu.
Vienubrīdi sanāca interesanti norobežoties- sieviešu kompānija un vīriešu kompānija, savukārt es biju kautkas līdzīgs migrējošam transvestītam, jo pa laikam gāju no vienas kompānijas uz otru. Sākumā sēdēju ar vīriem virtuvē, taču sametās nedaudz neinteresanti, kad viņi sāka meklēt vienas nakts meiteni Gaņģim, ko Odiozs bija apsolījis par to, ka Gaņģis nesa aparatūru, kuru tā pat beigās neviens neizmantoja. Tobrīd es iegāju Zanes istabā un jautāju, ko jaunietes tad te dara. Izrādās Melita ierosinājusi izģērbties, bet neviena negrib būt pirmā. Šādos brīžos man liekas, ka manī ir par daudz drosmes. Beigās Melita vienīgā palika ar kreklu un jaku, atšķirībā no mums trīs. Tad atkal panesās, ka vajadzētu iet un paņirgt par puišu reakciju. Es esmu pārāk bezkaunīga un droša, ne? Kovaļš, Gaņģis un Peļķe vienkārši lidoja uz Zanes istabu, lai redzētu Zani un Cāli, bet viņiem nekas neizdevās. Kā panki skrēja pupus lūkoties. Tiešām, it kā nekad nebūtu redzējuši.
Tālāk notika vēl daudz interesantu lietu, par kurām es zvērēju Zanei nevienam nestāstīt. Pēc šī atklājuma un šoka mēs attapāmies, ka Kovaļš un Peļķe ir aizlaidušies lapās. Drīz arī mēs palīdzējām visu nokopt un devāmies prom. Atļāvām Zanei pildīt iekavētos mājas darbus.
Iegājām Rimi, piepirkām maizi un tā, labu apetīti. Radziņš, kāpēc gan ne?
Tad pastaigas solītī devāmie sKārļa māju virzienā, bija jau vēls un izlēmu labāk uzreiz doties mājup, ja jau man nebūs tā iespēja padzert tēju.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s