26. maijā Mierielas republika atzīmēja vasaras svētkus.
Un arī man palaimējās tur būt.
Visu dienu dzīvā mūzika, kafejnīcas pilnas, toties laipni sagaida jebkuru nākamo pircēju. Tā pat arī veikali. Mājas Svētība savus augus iznesuši ārā, ļaujot tiem padaiļoties ne tikai telpās. 20. gadsimts savukārt aplaimo garāmgājējus ar pagājušā gadsimta furnitūru uz kuras piemesties, ja nu palicis grūti apstaigāt visu jauko vai ja vienkārši gribas piesēst un baudīt mirkli.
Dad Cafe notiek gatavošanās vakara priekšnesumama logā, kuru tā arī nesagaidu.trAKi mieRĪGĀ kafejnīca no ārpuses norakstīta, konkrētāk tai blakus esošais asfalts, ar to, kas nu kuram šķietami ir MIERS. Un arī es dabūju pasēdēt traki mierīgās iekštelpās, kur ir tik neaprakstāmi jauki.
Šurpu turpu pa Mierielu kamēr jau vairs nav, ko jaunu apskatīt. Divreiz vecais jūgenda tramvajiņš pabrauc garām, pāris vecās mašīnas noknipsēju. Agnese pamanās mani nobildēt ar savu veci veco filmiņnieku, kas ir tik tiešām fantastisks. Arī tādu gribētu, ja vien varētu… Ahh…
Pēcāk aizbraucam uz Kalnciema ielas kvartālu, bet no velo tirdziņa nemiņas, viss jau ir beidzies. Tā ir, teicu, lai ieskrienam pirms Mierielas, nekā. Pasēdējām Vīna veikalā, es padzēru tēju un braucām mājās.
bildes (būs) te
