BALTIC PRIDE 2012

WE PRIDE & WE’RE PROUD

 

Jā, es gāju. Es gāju, jo uzskatu, ka tā vajag. Un nejau fiziski, bet morāli. Es uzskatu, ka arī LGBT ir vajadzīgas tādas pašas tiesības kā heteroseksuāļiem. Es uzskatu, ka arī LGBT var vienoties laulības saiknēs, tā pat kā ‘normālie‘. Un kāpēc ne? Jūs tiešām domājat, ka pēc tam, kad atļaus laulāties homoseksuāļiem, varēs laulāties arī ar krēslu? Japānā ir čalis, kurš apprecējās ar spilvenu, taču arī Japānā nav atļautas geju laulības. Loģika? Vai tiešām homo/bi/transeksuāls cilvēks ir mazvērtīgāks par…SPILVENU?!

Vai tiešām homosekualitāte ir slimība, kuru var izārstēt? Vai cilvēki izvēlās būt tādi, kādi viņi ir? Nē, neizvēlās, viņi tādi piedzimst. Tik pat labi- vai cilvēks izvēlās piedzimt ar dauna sindromu? Visi taču zinām, ka nē. Tāpat arī neizvēlamies, ar kādu seksuālo orientāciju dzīvosim. Un nē, to nav iespējams izārstēt, to ir iespējams tikai noslēpt un apspiest sevī, kas, manuprāt, ir vismuļķīgākais, ko varētu darīt. Bet to dara, un dara daudzi, jo viņiem ir bail. Bail no apkārtējiem, bail no homofobiem, kas nereti izmanto ne tikai ļaunus vārdus, bet arī vardarbīgas dūres. Būtu labāk kautko vērtīgu darījuši.

Taču par pašu praida gājienu. Pulcējāmies tika pazīstamajā Ģertrūdes un Tērbatas ielas krustojumā. Gāju kopā ar Žū un Rutu, jo- kāpēc gan ne? Un neviens cits nemaz neņēma manu piedāvājumu iet par pilnu vai vienkārši ignorēja to. Vispār jau Žū pats piedāvāja man iet. Un es piedāvājumu pieņēmu, jo gribēju turp doties. Cilvēki sāka vākties jau ap vieniem, kā tas bija paredzēts un Tērbatas iela posmā no Ģertrūdes ielai līdz pašam Vērmanes dārzam bija ielenkta un ierobežota jebkādai ne-praidotāju piekļuvei. Policisti melnajos spectērpos un ķiverēs, busiņi, kas norobežo šķērsielas un pat dzeltenie metāla žogi, kas ierobežo gājējus.

Ruta atzina, ka sen nav piedzīvojusi tādu pozitīvisma uzplūdumu, un man viņai jāpiekrīt. Visi smaidīja, līksmoja, skanēja mūzika un pa logiem bija izliekušies interesenti, tai skaitā Everitas mamma- Gunta- ar fotoaparātu. Pulcēšanās laikā arī spīdēja saule un sildīja, likās, ka viss ir ideāli un labāk nevar būt. Neganti joki par Dimiteri un viņas krustu, protams, bija neizbēgami. Tā pat kā Ruta teica, ka, ja viņai kas notiks, viņa gribot, lai tas būtu smadzeņu satricinājumus, kuru viņa ir dabūjusi saņemot ar Bībeli pa galvu. Jo LGBT taču ir sātani, vai ne?

Taču tieši, kad sākām iet, uznāca melns mākonis un lietus. Lietusargi ārā, no priekšas jaukas dāmas mums iedeva plēves lietus mētelīšus un mēs bijām nedaudz paglābti…Ne visi, jāteic.

Nepilnu divdesmit minūšu gājiens, bet tas bija tik ļoti vērts. Priecē, ka Amerikas vēstniece pati lasīja savu runu arī latviski, lai arī cik nesaprotami, viņa centās un tas nozīmē daudz.

I WENT FOR HUMAN RIGHTS.

http://www.tv3play.lv/play/273964/?autostart=true

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s