The visiter cousin for almost a week

Jā, tātad beidzot notika tas asjahgfdhgj jaukums un Laura atbrauca pie manis un nodzīvojās te nedēļu.

Man patīk to darīt šādi:
1. diena– Svētdiena. Laura atbrauca vakarā un tāpēc diža jēga kautkur braukt vai doties tik tiešām nebija. Un tā kā es pusdienu biju nogulējusi, man arī nebija spēka (Jā, pārgulēt jēgu nozīmē zaudēt daudz vairāk spēka nekā, piemēram, ravēt zemeņu dobi.). Tā nu mēs palikām mājās un godīgi, es neatceros, ko mēs darījām. ;D Ja neskaita to, ka naktī skatījāmies Šerloku…Tas taču bija Svētdien, vai ne?
2. diena– Pirmdiena. Ceļamies desmitos vai pusvienpadsmitos- kautkā tā- ar modinātāju. Rītu iesākam ar brokastīm uz Šerloku. Taču vienā brīdī mums piegriezās un mēs sataisījāmies un devāmies uz centru, pie Kārļa. Mums bija daudz laika līdz brīdim, kad man bija jānodod fotoaparāts, tāpēc es izdīcu, dodamies uz ‘Delisnack‘. Pustdienas, Laura ne velna neēda. Damn you, cousin!  Pavazājāmies pa centru, pasēdējām Kārļa kāpņu telpā, pastaigājāmies vēl un tad nu man bija jānodod kamera. Tad mēs aizgājām pie Kārļa, taču es nolēmu aiziet uz ‘Rimi‘, nopirkt sojas mērci, pienu un saldo krējumu, jo šo daiļavu mums mājās vairāk nebija. Vēl iegāju pie ‘Barona centra‘ esošajā ‘Cadets de Gascorne‘ un nopirku mums visiem trim pa šokolādes maizītei, jo tās taču ir tik dievīgas. Tad Laura dabūja paspēlēt Playstation 1. Drīz pēc tam arī abas ar Lauru devāmies mājup.
3. diena– Otrdiena. Rīts. Kautkas kautkas, laikam kautkāds Šerloks, es neatceros. Aizdevāmies pie vecvecmammas, no kuras man bija jāsavāc jāņogas un kura mūs bija uzaicinājusi uz kafiju. Tad devāmies uz centru, satikām Karlīni un Annu, un Melitu. Viskautkas, gājām man pirkt kredītu. Anna Karlīnei dīca naudu šampanietim un man tas ļoti krita uz nerviem. Ar Lauru paākstījāmies GC, as casual.  Pablandījāmies apkārt, satikām Kārli. Viņam bija jāskrien uz ‘Ritma institūtu‘, mēs viņu pavadījām un tad devāmies uz ‘NabaKlabu‘, jo nedaudz māca bads un Nabas ‘Sviestmaižu studijas‘ kartupeļi likās īstā lieta. Pēc tam sanāca nejauka attapšanās- tie bija pārsālīti un uz beigām metās nelabi, bet apēst taču vajadzēja! Un kad es jautāju vai ‘Amorālās Psihozes’ koncertam tovakar ir vecuma ierobežojums, dāma aiz letes man atbildēja, ka tovakar nekāda koncerta neesot. Še tev. Beigās, protams, bija gan un mana mamma bija uz to aizdevusies. Taču turpinot dienas gaitu- Mēs aizdevāmies uz ‘Randomu’ paskatīties un nosist laiku. Taču tas beidzās ar to, ka Laura atrada Mārtiņa Freimaņa dzejoļu krājumu ‘Zālīte truša dvēselei‘ un nopirka to, jo redz nekur citur to nevarot dabūt.  Ak, Laura un viņas mazā Freimaņa atkarība. Tālāk aizmaldījāmies uz ‘Valteru un Rapu‘, kur mūs piesaistīja visas grāmatas. Es tiešām nezinu, cik ilgi mēs tur bijām, taču beigu beigās Laura man nolēma uzdāvināt Ērikas Bērziņas dzejoļu krājumu ‘Ziemeļu lapsa‘, kas man bija iekritis acīs dēļ nosaukuma un divām dzejoļu rindām, kuras, aci uzmetot, izlasīju. Tagad man viņai jāsaka liels paldies, jo šī grāmatiņa man tiešām ļoti iet pie sirds un tīk. Ē. Bērziņas dzejoļi, Lauras raksturojumā, ir dažādas domas, kas ienākušas autores prāta, pierakstītas un sabāztas vienā dzejolī. Pēc tam es Laurai, pasakoties par dāvanu, izmaksāju kafiju un mēs devāmies uz aizOperiju, lasīt. Drīzi vien atnāca Kārlis un mēs devāmies pie viņa. Viņš nolika mantas, mēs ar Lauru palasījām. Kārlis nedaudz paņēmās ar savu DJ aparatūru un tad mēs atkal devāmies ārā. Pasēdējām Vērmanītī līdz mums bija visiem jādodās mājās.
4.diena– Trešdiena. Diena, kuru pilnībā veltījām filmām. Vispirms Šerloks, tad mēģinājums ‘The Avengers‘, kurš izgāzās. Tad aizšļūcām uz veikalu pakaļ šokolādei un es nopirku sastāvdaļas priekš plātsmaizes mīklas. Tad arī uzcepu rabarbermaizi un mēs turpinājām ar ‘V for Vendetta‘. Pēcāk vēlviens Šerloks un vakars bija klāt. Vakariņas un tādā garā, nekas dižš vai varbūt tomēr- es neatceros.
5.diena– Ceturtdiena. Mana vārda diena arī, jā. Rīts iesākās ar Lauras ielikšanu dušā un došanos uz Āgenskalna tirgu. Sapirkos visu, visu, ko vajadzēja, atnācu mājās nosvīdusi, nomazgājos. Gaidījām Kārli. Kad nu viņš beidzot atnāca, pilnīgi pārguris, varējām sākt balkona sarunas. Taču tās pārnesām uz viesistabu, jo ārā taču bija tāda pirts. Tad sanāci incidents, kuru centos nokārtot un kautkas sanāca nesmuki, bet beigās bija lbi un man bija iemesls taisīt pustdienas, ko es arī darīju. Tas mani gandrīz nobeidza, bet es pagatavoju ļoti gardus vārītus apceptus kartupeļus, kas smaržoja pēc piparkūkām, dēļ indiešu garšvielām. Tad nedaudz pasēdējām un visi kopīgi devāmies uz centru. Kārlis uz mājām, mēs ar Lauru uz ‘māksla XO‘ galeriju, kur notika Annas Heinrihsones izstādes atklāšana. Apskatījām un devāmies pastaigā, kamēr vecāki tur tusējās ar cilvēkiem. Pēc tam visi kopā braucām uz piemājas ‘Fazendu‘, kur pārēdāmies visādus gardumus un tad devāmies uz Žorža Siksnas koncertu Kalnciemielā. Mēs ar Lauru izdejojāmies ne pa jokam un pilnīgi pārgurušas gājām mājās. Un lai arī laicīgi būtu jāiet gulēt, jo nākošajā dienā agri jāceļās, mēs to tomēr nedarījām un pusčetros no rīta man vēl piezvanīja Benita un apsveica aizvadītajā vārda dienā.
6.diena– Piektdiena. Miegs tāds nekāds, pat nezinu. Modinātājs deviņos, kautkā izrāpāmies no gultas, uztaisīju brokastis un šeku reku zvana vecvecmamma par gardumiem, kurus nav varējusi man atdot iepriekšējā dienā. Panāca no tramvaja, satikāmies, savācu visu un kopā ar mammu un Lauru braucām uz centru. Lēnā gaitā parādīju Laurai ceļu no GC līdz Vērmaņdārzam, lai viņa zinātu, kā iet atpakaļ. Sākumā viņai bija plānotas ģēlas pie GC, tāpēc. Vērmanītī satikām Laumu, kas bija nobruņojusies ‘Zvēram‘, bet arī, tāpat kā es, atnākusi uz orientēšanās sacensībām Echelonu garā. Tā nu ļoti lēnām sāka nākt tauta, Laura aizgāja prom un par visu, kas notika Šajā orientierī stāstīšu citudien. (: Vakarā ar vecākiem aizbrucām apskatīt Žaņa Lipkes memoriālo muzeju, drīzāk arhitektūras, nekā paša Lipkes dēļ. Un pēc tam braucām uz Jūrmalu.
7.diena– Sestdiena. Salds miegs nezin cik ilgi, celšanās, brokastis un došanās peldēt, jo ārā ir dzīvā pirts. Laurai par laimi atradās peldkostīms un ūdenī mirkām kā aļģes. Tironozauru ūdens cīņas un pīļu tvarstīšana. Jā. Tādas nu mēs esam. Pēc tam devāmies uz veikalu, iepirkām laimi, ‘Sprite‘ un ledu. Mājās taisīts ‘Virginia Mojito‘ tādā karstumā- kas var būt labāks. Salasīju piparmētras, sataisījām visu un Laura teica, ka šis ir vienīgais mojito, kas viņai garšo. Noskatījāmies ‘Toto le heros’, padzērām tēju ar pienu un drīz vien Laurai bija pakaļ. Ehhh…

Tagad es te sēžu jau nezin cik ilgi un malkoju otro tējas krūzi ar pienu, ak vai..

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s