Laba Daba`2012

Un paskat, ir apskrējis gads riņķī kopš iepriekšējās Labas Dabas iekš Ratniekiem. Nu, ko, es atzīšu, šogad bija daudz superīgāk un es zinu, ka nākošgad būs pavisam kolosāli!

3. augusts.

Viss sākās ar slinku piecelšanos ap vienpadmsitiem, brokastīm un programmas pētīšanu, lai zinātu, ko tad īsti gribu. Zvans mammai- cikos brauksim. Izrādās kautkādos desmitos vakarā. nonono, izmisīgi lielie burti, kas vēsta (c) ‘KĀDS ŠODIEN BRAUC UZ LABU DABU AP PĒCPUSTDIENU, AR BRĪVU VIETU MAŠĪNĀ? BŪTU BAIGI JAUKI, JA ES TO VARĒTU AIZŅEMT‘. Nekādas lielas atsaucības uz šo nebija, taču tad es atcerējos, ka Rasa taču katru gadu brauc. Un tieši tad viņa bija draugos. Es viņai uzrakstīju, visu smuki sarakstīju. Man bija nepilnas divas stundas, lai sataisītos, lai mamma nopirktu biļetes un es tām aizbrauktu pakaļ un tad tiktu līdz Valdemāra ielas ‘Rimi‘ (aptuveni). Atradu Rasas māju, viņa nonāca man pretī, uzbraucām augšā. Padomju laiku lifts, jēj. Viņa teica, kas visas viņas draudzenes tajā braucot vnk spiedza. Dumji, manuprāt. Tie lifti taču ir superīgi! Lai nu kā, tad mēs sēdējām viņas istabā un gaidījām viņas mammu. Runājām par viskautko, skolu, dejošanu….Nebijām taču tikušās veselu mūžību (Kā vēlāk mamma festivālā teica ‘Jūs maz atceraties, ka kādreiz viena otru nevarējāt ciest?’ Protams, ka mēs atceramies.) Un arī viņas mamma nebrauca mājās veselu mūžību. Tad, kad viņa beidzot ieradās, palīdzēju Rasai nonest mantas uz mašīnu, tad sēdējām tur un gaidījām. Un ēdām želejas pupiņas. Īstās. Ak jel, tāda eksāze. Ja neskaita to vienu dzelteni plankumaino pupiņu paveidu, kas garšo briesmīgi.
Labi, tātad- braucam. Iebraucām Juglas maķītī. Es aizskrēju uz Statoilu. (Ah, pārbraucieni un statoili, jā..) Es gribēju kafiju un nokārtoties, ziniet kā, garš ceļš priekšā. Tad iebraucām -laikam- pie Rasas omītes, kur neviena nebija mājās, bet Rasai vajadzēja grāmatu, ko lasīt nometnē, brīvajā laikā. (Rasai tieši pēc Labas Dabas zirgu nometne.) Pēc tam iebraucām Siguldas ‘Šokolādē‘, viņas dzīvoja teltī, viņām vajadzēja ēdienu un vēl viskautko Rasai uz nometni. Tad iebraucām pie kautkādas viņu radinieces apsaktīt mazuli. Karoč, pie Rasas brālēniem. Un tad beidzot uz Ratniekiem. ManGo jau biju palaidusi garām un palīdzot Rasai taisīt telti, palaidu arī Nepilngadīgo Annu. Bet nu neko darīt, tūlīt sākšu bez maz vai savas emocijas pie katras grupas uzskaitīt (nopietni). Tad nu mēs uzcēlām telti, sagaidījām Rasas mammu un gājām dabūt aproces.

Tikušas iekšā visai tasinā ceļā gājām pie Eža (‘Eža skatuve‘), lai nepalaistu garām ‘Pulsa efektu‘. Bet beigās mums vēl bija labs laiciņš, ko iepazīt, taču tad devāmies sēdēt zālītē pie Eža un gaidīt. Satiku Evelīnu, vēlreiz. Satiku viņu arī nesot Rasas mantas caur telšu pilsētiņu.  Satiku Emīlu, to kurš narkomāns. Apsveicinājos uzklūpot nu muguras un visādi nomīcot, bet nu. Un ja sākumā likās, ka šim ir tināmā tabaka, tad, kad ieelpoja viņa izpūstos dūmus, viss tapa skaidrs. Tādi dūmi ir tikai ‘dillei‘. Tad gāju atpakaļ pie Rasas, taču, kad ‘Pulsa efekts’ sāka spēlēt, man tā nesās kājas uz dejošanu, ka Rasa mani pilnīgi aizdzina un pati aizgāja uzvilkt bikses, uz telti. Dancoju un runāju ar Emīlu, tad iepazinos ar pāris meitenēm, kuras tagad tikai pēc sejas atceros. Divas bija dvīnes.

Pēc ‘pulsa efekta’, jeb pareizāk, pie tā beigām, satiku Ilvu un viņas draudzeni, kuras tieši uz ”Dzelzs vilku’ nāca. Mēs ar Rasu aizlidojām pēc kautkā dzerama, cidoniju morsa laikam, neatceros. Un tad vien nācām atpakaļ. Šas jau koncerts sākās un es līdu pie skatuves, kur bija Ilva. Rasa kautkur pazuda, bet tad atkal atradās un vispār bija tik nenormāli super koncerts, soma uz skatuves, nekas netraucē un aaaaa. Jurim bija superīgas bikses, neko sev. Izlēkājos līdz bezsamaņai, nu labi, nē. Zemē atradu ‘zilo č.’ (šo lietu nosaukumi nekad nebeigs būt stulbi).

Un pēc tam jau, un pēc tam jau ‘Iļģi’, uz kuriem it kā ar Rasu aizgājām. Sākumā sēdējām pie Lāča, volejbola laukuma. Tad ‘Iļģi’ dziedāja ‘Sēju vēju‘ un bija grēks nedejot līdzi. Šī gan bija cita versija, tāpēc kautkur noputrojāmies, tad iegājām pūlī, priekšā, bet tur mums nepatika. Es neatceros kautko… Ā, mēs aizgājām uz Jāgera telti, jo mums gribējās puķu rotas. Jāgeri nedzērām, bet pie rotām tikām.

Lai nu kā, kautkā mēs nonācām līdz ‘Mācītājs on acid’. Rasa piesēda salmu maisos, es pie sienas turēdamas ārdījos. Jeb mana galva ārdījās. Tad es piekusus stāvēt, apsēdos blakus Rasai un turpināju ārdīties. Bet mēs jau visi zinām, kāda ir ‘Mācītāja on Acid‘ kvalitāte, arī koncertos. Ausis sāpēja, aizgājām paēst. Satikām Rasas mammu un viņa nopirka Rasai ēdienu, no kura man arī nedaudz tika. Tad sāka pūst baigais vējš, es jau sāku prātot, kur ir mani vecāki. A, man pusnomiris telefons, hihihi. Piezvanīju no Rasas numura, viņi bija ceļā, uz Ratnieku ceļa jau. Sāka gāzt. Nu tā, riktīgi. Visi, tai skaitā mēs, protams, skrēja uz šķūni. Mēs tā forši nosēdāmies blakus durvīm uz tiem salmu maisiem. Tad kautkā izdevās satikt vecākus. Rasa drīz aizgāja gulēt. Es ar savu pusbeigto telefonu vēl kautkā aizsūtīju sms vecākiem, ka esmu viena un esmu turpat. Tad sākās ‘Dzeltenie pastnieki’. Man no lietus riktīgs nogurums un šķūnī bezgaiss. Kautkā izturēju koncertu, tad beidzot izgājām ārā, vairāk nelija. Paēdām un aizgājām pielikt manu telefonu lādēties.

Ko mēs pēctam darījām? Ā, mēs laikam pielikām telefonu un tad ēdām. Jā. Tad mamma satika kautko pazīstamu, parunājās, tad jau gājām pēc mana telefona un uz mašīnu. Visu ceļu tētis pukstēja, ka viņam vajag dabūt caurlaidi no Edgara ( Edgara, kas Āboliņš).

Aizbraucām pie vectētiņa, mamma nebija piezvanījusi, ka mēs paliksim, tāpēc pāris stundas gulējām mašīnā, kamēr vecmāmiņa mūs atrada un iedzina iekšā.

4. augusts

Pamodos ap vieniem, nogāju lejā, paēdu tomātmaizes, pasēdēju virtuvē. Tad ar Kukiju- to mazo mīlīgo suni-devos modināt vecākus, jo es gribēju jau trijos būt atpakaļ Ratniekos. Aha, protams.

Bijām ap pusčetriem, man ‘Suņa stundu’ nemaz negribējās vai kā nu tur, neatceros. Visu laiku ar mammu kautkur staigājām kamēr tētis ķēra Edgaru, lai dabūtu to caurlaidi. Paklausījāmies nedaudz ‘Kuchenbeat’ un tad jau devāmies gaidīt ‘Mantu‘ pie Eža. Šubrovskītiiiis. <3 Satiku Kristapu Zvirgstu, to, kurš pabeidza pagājušo gadu RCdp. Noklausījos un laidu uz Lāča skatuvi, ‘Oranžās brīvdienas’ mani jau gaida. Satiku Denu un Elizabeti, tās, kuras tagad ies astotajā RCdp. Tad līdu dziļāk, pie skatuves, atkal redzēju Kristapu un satiku Jēkabu, kurš ir no Denas un Elizabetes klases. Mošošana un tā, lidojošs ūdens no skatuves un vispār ekstāze. Paula Rozīte bez krekla, bet ar krūšturi, uzlīda uz skatuves. Pēc ‘OB’ aizgāju pie viņas un viņas draugiem palīgoties pie Jūras (tas ir uzvārds).

Tad satiku Ilvu un viņas kompāniju un devāmies paklausīties ‘Indygo’. Ak jēl, tie puiši bija tik labi, es nevaru. Izārdījāmies, safočējāmies ar solistu un basģitāristu. Tad pavadīju meitenes līdz dušai un tad padejojām pie priekšpēdējās ‘Pienvedēja piedzīvojumu’ dziesmas. Tad aizgājām līdz viņu teltij, es arī tiku pie zemesriekstu sviesta maizītēm un tad gājām atpakaļ.

Es uz ‘Gaujartu’. Satiku vecākus, nedaudz paklausījos un padancāju, tad uz ‘PND’. Sākumu tomēr nokavēju, bet tomēr lielāko daļu koncerta noārdījos ar Denu, Elizabeti un Jēkabu. Pēc tam aizgājām uz ‘Ej apskrieties‘ telti, kur padejojām, satiku Rasu, padzēros viņas kafiju.

Tad atvadījos no visiem un gāju klausīties ‘Dr. Ring Ding’ pie Eža. Tas bija tik superīgi. Uzradās Rasa un mēs aizlīdām līdz vidum, tieši pretī lieliskajam ‘Dr. Ring Ding’. Viņš sēlēja ‘ska‘ un tas bija tik ideāli un es atkal redzēju Kristapu un ‘Dr. Ring Ding’ man kādas trīs reizes paspieda roku.

Tad es gribēju iet klausīties ‘Tesu‘ un man likās, ka viņi spēlē vienos, bet patiesībā divos. Tā nu mēs aizgājām uz šķūni, satikām manus vecākus un tad gājām ārdīties tieši pie skatuves. Spēlēja ‘Adolscents‘. Tas bija i d e ā l i. Acu kontakts ar ģitāristu, galva uz riņķi vien. Rasa kaut kad aizgāja gulēt, teica, savādāk neuzrāpsies uz zirga nākošajā dienā.

Es aizgāju ‘Auļus‘ gaidīt. Bet viņi kā nebija, nebija. Nu, kad beidzot spēlēja, es paklausījos un teicu, ka iešu to ‘Tesu‘ gaidīt. Aizvilkos pēc kafijas, viņi joprojām nespēlēja. Paklausījos ‘Auļus‘, ‘Tesa‘ kā skaņojās, tā skaņojās. Aizgāju pie vecākiem un turpināju ‘Auļus‘ klausīties un izdancājos.

Pēc tam braucām pie vectētiņa gulēt. Protams, man nākamajā dienā sāpēja i skausts, i ikri, i viss pārējais. Sākumā vispār pastaigāt nevarēju, taču, jo vairāk staigāju, jo mazāk sāpēja. (Kā būs tagad, kad es piecelšos no datora? aaaaaaa)

un nākošajā vīkendā mani gaida Fonteina Fests un vispār nākošgad uz Labu Dabu braukšu ar telti, jaaaa.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s