Fontaine festival 2012 COOL IN HELL

Un arī Fontaine festivāls ir aizvadīts un ir laiks pārdomām un atmiņu pierakstīšanai par to, vai ne?

10. augusts, Piektdiena

Kamēr izkustējos no Kārļa mājām jau bija vēla pēcpustdiena. Aizvilkties mājās ar visām jaunajām humpalu drēbēm nudien nebija viegli! Domādama ko vilk un ko ņemt līdzi kādas desmit reizes noklausījos ‘Ghost busters‘ dziesmu un drīz arī Kārlis bija klāt. Gatavojot viņam kafiju un sev cigoriņu dzērienu, dzirdēju pie durvīm zvanu un cita iespēja kā ielaist tēvu man taču nebija. Arī tētim uztaisīju kafiju, turpināju krāmēties. Gaidījām mammu, kura solījās būt ap pieciem.
Te nu beidzot bijām visi un gatavi braukt.
Neskaitāmas- trīs- stundas mašīnā, kuras lielākoties tika pavadītas klausoties ‘Queen‘. Pauzīte ‘Statoil’ā, kā jau pienākās un tā.
Beidzot Liepājā. Jau paceļam paguvu sakontaktēt Lauru, lai velk savu dibenu uz Fonteinu, jo mēs drīz būsim klāt. Iekārtojāmies Fonteina studentu viesnīcā, kas patiešām ir jauka un lēta. Arī Laura bija klāt un varējām doties festivālā. Lai gan nē. Aizgājām kopīgi uz Gypsy campu, kur satikām visus jaukos cilvēkus, nu, Ivonnu un tā tālāk. Bet vajadzēja dabūt aproces. Taču Kārlim gribējās ēst, tāpēc aizgājām uz Delisnack’u un tad nedaudz pavazājāmies, vēlāk nācās teikt, ka ejam pie Ivonnas, lai tiktu cauri apsargiem un tad jau ieguvām aproces, urrā. (Lieki piebilst, ka pilngadīgo aproces, hihi.)

Viss kārtīgi sākās ap desmitiem trīsdesmit vakarā, kad uzstājās mīļotie latvju nemirstošie panki jeb PND. Kārlis pamanījās kautkur nozust, jebšu viesnīcā. Savukārt mēs ar Lauru tēmējām uz skatuves pusi un jo tuvāk, jo labāk. Lai gan pie skatuves vidus līst nebūt nebija droši un to pēc tam e sapratu ļoti labi, jo mani tajā iegrūda traki mošotāji un visa roka ar skatuvi jeb skatuves kautkādu pārklājuma kārtu, nu to melno. Sāpes, bet moš-pits ir un paliek moš-pits, vai ne? Daudz dziesmas, galva uz riņķi, kājas pa gaisu, ko lai saka, kā var nemīlēt pankus? Satiku Klāvu, jā, to Klāvu. Dabūju malku alus un nedaudz palidinājos viņa apskāvienā, jo laikam Klāvs savādāk nevar. Sasodīti garais vīrietis. Bet ar to arī viss beidzās. Es turpināju mošot un jau gribējām iet prom, kad ‘bonusa’ dziesma bija ‘Pārdaugava‘, kas man aizliedza kustēties projām, jo, nu, p ā r d a u g a v a. (‘Tuvu pie sirds, bet ne tik tuvu kā tu.’) Tad brīdis atelpai, satikām Kārli un pasēdējām ‘Secret stage‘ā, kur satiku Tesu, ‘krītiņus’, Paulu, Annu un tā tālāk. Nekur tālu jau nevarēja iet, jo nākamais sarakstā bija Inokentijs Mārpls. Kārlis atkal devās kautkur, jo viņam taču nepatīk festivāli un kāpēc es viņu vispār vilku līdzi (Nu, labi, tik traki arī nebija.) Ar Lauru stāvējām tieši pie skatuves, stūrī, Skripa pusītē. Skripam bija ļoti jauka, pūkaina jaka. Un vispār priekšnesums kārtējo reizi neapraksāms. Galva pa gaisu, kājas uz riņķi vai otrādāk, nav svarīgi, muzikālā ekstāze un ‘eargasm’ (‘ausu-gasms’ jeb ausu orgasms, kas parasti iegūts no kāda muzikāla šedevra vai skaņas, ne seksuālā ceļā. Vai varbūt… kā kuram (: ).
Pēc Inokentija  manas plaušas bija mirušas, kājas sāpēja, jo viss trakums no Labas Dabas vēl nebija atgājis un lēkājot to varēja ļoti labi just. Pēc laba riņķa ap Fonteina distriktu  izstaigāšanas mēs atradām Kārli turpat, Gypsy camp’ā. Bezspēka dēļ sēdējām ‘Secret stageā un klausījāmies ‘SKYFORGER‘. Skyforger , ak jā, Skyforger.  Kā Kārlis teica- Kovaļam tur vajadzēja būt. Lai gan mums bija totāls ‘Oh my God, I am so sexy and rock’n’roll‘ stāvoklis, tas nemaina faktu, ka kājas trīcēja ritmā un galva ritmiski šūpojās.
Taču drīz mēs arī devāmies pie miera, jo nogurums tiešām pārmāca pēc šīm -tikai- trim brīnišķīgajām grupām.

11. augusts, Sestdiena.

Rīts sākās ar ‘Nē, es vēl pagulēšu’ kādas pāris reizes. Beigu beigās piecēlāmies ap diviem-trijiem. Laurai vajadzēja doties mājās, lai satiktu mammu un tad sapirktos kautko skolai. Taču beigu beigās viņas mamma bija aizdevusies uz laukiem un Laura izmantoja laiku pa mājām, rāpojot gan, jo k ā j a s . (Ja jūs nesapratāt- neaprakstāmas ikru sāpes pēc ~2 ar pus stundu lēkāšanas un ārdīšanās pie skatuves.) Savukārt mēs ar Kārli brokastojām Delisnackā, pēc tam ‘Rimi‘ un lielāko dienas daļu pavadījām Fire bārā.  Atnāca Laura, vai, ā nē, mēs ar viņu satikāmies pirms ‘Otava E.‘ koncerta Gypsy camp’ā. Vai arī es atkal muldu, jā, jo no ‘Otava E.‘ mēs dzirdējām tikai pašas beigas. Un, ka es jums saku, EJIET UN PAKLAUSIETIES ŠO GRUPU IEKŠ JŪTJŪB VAI ES-NEZINU-KUR, viņi ir sasodīts ‘labinieeeeks’. (smejas par sevi un saviem izteikumiem.)
Tad ievilkāmies ‘Secret stage‘ā un sēdot klausījāmies Bezton Brotherhood. Par viņiem varētu teikt ko līdzīgu kā par Otava E. Pēc tam sākš ilgā gaidīšana uz ‘Louie Fontaine & The starlight searchers‘. Man, kas pazīst grupu un zin viņu ‘sākšanu laikā’ (~40 min- 1h vēlāk), nebija nekādu problēmu, taču Kārlim, kuram jau pēc iepriekšējā koncerta bija dusmas uz Stīnu, tas nemaz neapmierināja un pierunāt viņu palikt kautvai uz sākumu bija ļoti grūti. Ja sākumā man bija doma palikt tikai uz sākumu, lai pēc tam ietu klausīties ‘HMP?‘ tad beigās man atkal par viņiem bija nospļauties, jo Stīns, Egons, Terrijs, Burke-Burkevičš un Mr. L. Stāsts par Liu bija interesants, bet to laikam man nevajadzētu te rakstīt. Taču pēc visa šī kaifa mēs devāmies uz Fontaine Palace klausīt Laimi Pilnīgo, kas Kārlim likās kā ‘one of those wannabe rock’n’roll bands‘. (Nē, es pašlaik nedusmojos uz viņu vai kautkā tā, es vienkārši saku, kā man liekās, labi? Es viņu tik un tā mīlu, arī ja viņam nav tik lielas simpātijas pret veco labo rokenrol`). Beigās mēs ar Lauru atkal iegājām pūlī paārdīties un Kārlis mūs sagaidīja pie viesnīcas un viņa bija uznākuši ******hjgvjgjgfhgj*** un man godīgi pat palika bail.
gulēšana gulēšana lalalalala.

12. augusts, Svētdiena.

Varat man neticēt, bet arī šajā vakarā balle nebeidzās. Lai gan jāteic, viss beidzās jau pusvienos un mēs pat tik ilgi nepalikām nomodā. Kāpēc? Lasi tālāk.
Šis rīts patiesību sakot bija visai laicīgs, lai neteiktu vairāk. Kārlim it īpaši. Viņš bija devies agrā pilsētas apgaitā jau kādos deviņos. Mēs pamodāmies tā, ka varēja paspēt uz Fontaine Royal restorāna brokastīm, taču ‘spiedām’ uz zupām.Jāteic, veģetārā krēmzupa allaž mans favorīts, taču Laura aizdevās mājās un Kārlis pievienojās tikai uz pēc-ēšanas kafiju. Tā nu mēs tālāk ar Kārli devāmies pastaigā līdz jūrai un atpakaļ. Atkal ilgi sēdējām Fire Bārā, tad Gypsy camp’ā un tad arī iekš Palace. Tur es padzēru Pina Colada un tad nogājām lejā, caur Akropolis uz āra daļu, kur todien pulcējās visi, nu labi, ne visi, bet daudzi ‘jauki cilvēki’ (šo definējumu jums jau vajadzētu atpazīt.) Taču mums tur nebija ko darīt un devāmies uz ‘rimi‘ un pēc tam uz viesnīcu, pagulēt diendusu. (Ja mēs pa vidu bijām Fire bārā, piedodiet manu atmiņu : D )
Pēc atpūtas devāmies uz Fire bāru, kur mums tik ļoti patīk un atkal sēdējām tēju dzerdami. Aizgājām iečekot, vai ‘Mikseri‘ jau nav sākuši. Tad Kārlim uznāca staigājamais, tāpēc es devos pie vecākiem. Drīzi vien mums sagribējās ēst, tāpēc Delisnack’a apmeklējums bija īsti vietā. Ķīnīzeru kastīte un arī Kārlis bija atpakaļ. Tad nu devāmies atpakaļ uz Gypsy camp’u gaidīt, kad tad Mikseri sāks. Laimīga ēdusi un arī jau dancāt gribās, jo Mikseriem ļoti jautra, ritmiska mūzika. Bet tā kā bija Svētdiena, visi cilvēki lielā mērā bija pasīvi, tāpēc sanāca tā, ka mēs ar mammu divatā dejojām pie skatuves. Pārējie sēdēja kā sālsstabi. Nabaga grupa, varēja redzēt, ka viņi ir apjukuši no šādas pasīvas publikas. Taču es laikam atstāju daudziem atmiņā paliekošu vizuālo izskatu dejodama gan maliņā, gan pie skatuves, kamēr pārējie nepakustināja ne pirkstiņu.
Pēc tam bija daudz laika, jo nākamie uzstājās All day long (Aaaaaaaaaallll daaaaaaaaaayyyyyyy loooooooonnng). Kamēr vispār viņi saprata, ka ir jāatrod Edgars, kurš esot bijis vairāk nekā tikai vafelē un kamēr viņi vispār izdomāja, ka vajadzētu iet un ieskaņoties…Jā, mums bija daudz laika un tāpēc mēs jauki aizčāpojām atpakaļ uz silto, mīļo Fire bāru, kur priekšā sagaidīja uz dīvāniņa aizmidzis Dambis, kas, protams, visu padarīja jautru. Neilgi pēc mums atnāca arī Tesa, Pauls, Anna un Manfreds un sasēdās viņam blakus. Tad Dambis atmodās, apsēdās un uzgūlās uz galda, kur viņam arī bija tīri labi un tad, laikam acis atvēris pamanīja burgeru, stiepās pēc Paula, kuram rokās bija Delisnack  burgers. (Man ir bildes, ak jā, tas taču ir tik jauki un jautri un āāāā.) Tad beidzot Sīgals, Āboliņš un Miezītis beidzot cēlās un devās. Pēc neilga laika mēs viņiem satikām. Priekšā gaidīja Tesa, kurai apsolīju mošot kopā pie ADL. Drīz arī parādījās Laura. Protams, šamie ilgi nesāka un basists bija satērpies kā arābs. Bet taču pēc tam izlēkāties dabūjām labi. Pēc koncerta man bija tāds abskurbums, ka sākumā pat nepamanīju Kārli. Aizdevāmies uz Fire bāru iedzert tēju, Tesa pasēdēja ar mums, Dambis pamodās, Tesa aizgāja. Dambis padzēra no manis tēju, pastāstīja, ka viņam esot licies, ka viņam ir kautkur jāspēlē. Pēc tam, ka esot jāspēlē ar ‘Amorālo psihozi‘ kautkur Jelgavā. Viņš esot bijis tik priecīgs, ka tā nav. Vēl viņš man jautāja, vai es nezinu, kur ir viņa ‘rokas aksesuāri’ jeb rokassprādzes un vai viņš tās varētu būt aizmirsis peldēt ejot. Tad Laura jau tempa no manis tēju tik daudz, ka nolēmu aiziet viņai sadabūt pašai savu, Piedāvāju arī Dambim. Viņš atteicās, bet lika man iet ar viņu pastaigāties. Pie Fontaine Royal durvīm viņš man jautāja, kas es vispār esmu. Labi, ka pietika ar ‘Gunta meita,’ lai viņš saprastu. Aizstaigājāmies līdz Gypsy camp, kur jau Medieval child skaņojās. Dambis paceļam stāstīja par savām sajūtām par to koncertu, kura nemaz neesot. Nonākuši Gypsy camp, kur priekšā bija mana mamma, kura iesmēja par mūsu abu atnākšanu, Dambis uzreiz sāka lēkāt un kratīties, bet es skrēju atpakaļ. Dabūju Laurai ūdeni trīs alus glāzēs un devos atpakaļ uz Fire bāru, kur Kārlis sagaidīja ar tējas maisiņu. Kāpēc? Jo karstais ūdens ir par brīvu. (: Tad mums pievienojās Lāsma (tā kas Bārdule) ar savu kompāniju.
Nolēmām kustēt atpakaļ uz ‘Medieval child‘, kuri skanēja patiešām l a b i. Taču Laurai drīz bija jāiet uz tramvaju un jābrauc mājās, jo viņas māte. Taču mēs aizgājām atpakaļ, viss jau gāja uz beigām un beidzās. Devāmies uz Fontaine palace ieņemt kādu sēdvietu pirms ‘Bombillaz‘ koncerta, pirms klubs bija pārbāzts. Taču gaidīšana un puišu skaņošanās noveda pie skābekļa trūkuma un saguruma. Vispār šajā brīdī bija īstenais prieks par to, ka mums bija pilngadīgo aproces. Agnesi, piemēram, nelaida iekšā, jo viņai bija nepilngadīgo aproce. Padzērām tēju, apēdām kartfeļus un tad izgājām pastaigāties. Atnācām atpakaļ, bet labāk diži nebija. Atradām vietu pie sienas un tūliņ jau ‘Bombillaz‘ arī sāka. Ak, ja jūs zinātu, kā man viņi patika. Taču Kārlim sāka sāpēt punčuks un mēs gājām prom, gulēt un tā.

13. augusts, Pirmdiena

Agra celšanās un Pirmdiena 13. nav visai laba diena, kautgan vasara visu uzlaboja un nebija jau nemaz TIK traki.

Gaidu nākamo gadu un nākamo FF, protams.

tumblr_m8wc1sXEzz1r0tujoo1_500 tumblr_m8wc2omNQY1r0tujoo1_500 tumblr_m8wc8x79hI1r0tujoo1_500 tumblr_m8wca8jzuR1r0tujoo1_500 tumblr_m8wcaruqw41r0tujoo1_500

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s