Deju grupas ‘Rīdze’ nometne Engurē (pēdejo gadu).

Svētdiena. #1

Šajā rītā viss sākās. Pulksten deviņos bija jābūt pie Dailes teātra, tfu, pulksten deviņos jau braucām ārā.
Tas emociju uzplūds satiekot visas deju biedrenes, ak jā.
Pirmo satiku Amandu. Un drīz klāt bija arī Kaiva un mēs ieņēmām vietas busā i sev, i māsām Krūmām-Mudelēm.
Jau braucot viss autobuss bija gatavais bazārs un, ja rodas vēlme uz brīdi pačučēr… Err, nē, nerodas, haha. Nemaz nevarēja rasties! Bija tik daudz kas, ko aprunāt, norunāt un sarunāt. Neesam taču tikušās divus trīs mēnešus (kā ar kuru, protams, Kaivu es satiku biežāk).
Paceļam arī tika norunātas istabiņas. Mēs šogad ieņēmām jau iesaukto ‘vecākās grupas’ istabiņu. Jo šogad no vecākās grupas viņas nebija tik daudz, lai tur dzīvotu. Hihihi.
Beidzot ieradušās Engurē stiepām mantas uz jau pazīstamo viesunamu. Es nemānos, es tiešām stiepu, spēru un lidināju savas mantas. Tās bija tik smagas!!!

Ar to mani pārspriedumi par dienām brīvbrīžiem pa dienām beidzās, jo es taču vairs neatceros, ko kad darījām. (:

Taču tagad par nodarbībām un iespraudumos par kādiem atminētiem brīvbrīžiem:

Sanita:
Kas ir Sanita? Viņa ir jauna dāma, kas, cik sapratu, nesen pabeigusi horeogrāfijas skolu un Ieva viņu uzaicināja uz nometni iemācīt mums kādu deju.
Ar viņu mums bija pati pirmā nodarbība. Pati pirmā nodarbība nometnē ir pazīstama ar jušanos kā vecām, stīvām, nevarīgām pensionāriem. Tas ir jāatzīst. Taču laikam Sanita par to neiedomājās? *ironiski smej* Jā, jau pirmajā nodarbībā mēs nedaudz mirām aiz pūļu sacensības pret stīvumu. It sevišķi veicot lecienus, kuros mugura ir brangi atliekta. (Kāpēc es sev to atgādināju?)
Neliegšos teikt, ka Florences un mašīnas (Florence + The machine) ‘The dark days are over’ man jau nedaudz sēž vienā vietā. Mēs pie tās iesildījāmies un atsildijāmies un darījām visu. Un pati deja, kuru mēs laikam kautkā abstrakti esam iesaukušas par ‘Ye, ye, ye, ye’, mani personīgi nevisai sajūsmina. Laikam tāpēc, ka man kādu pusminūti sākumā un pusminūti beigās ir smuki jāsēž uz zemes. : D
Un tamdēļ, ka mūsu pirmā deja tapa tik ļoti ātri (vienā dienā), Ieva ierosināja Sanitai radīt vēlvienu deju, ar kustībām, kuras mācījāmies iepriekš. Tā nākamajā dienā tapa ‘Waka, waka’. Jā, ‘saminamina e ē waka waka ē-e ē, diz taim for Afrika’. Deja šķietami nemaz nav tik grūta, taču noved pie sviedru jūras uz muguras. (Šādos brīžos es dusmojos uz to, ka muguru ir tik grūti nomazgāt.)
Vai izklausās baigi negatīvi? Jāpasaka kautkas baigi labs par Sanitu- (Nē, tagad nebūs ‘Vai tad kautkas tāds arī ir?’, jo patiesībā patiesi ir!) Man patika kā Sanita iesildīja un atsildīja mūs Pirmdien un Otrdien. Piecas minūtītes pagulēt uzgrīdas ir labs veids abiem. Un tikai pasakiet, Rīdzes meičas, ka jums tobrīd prātā neienāca ‘Atslābinam vienu krūti… Tagad otru…’ ( Nometne 2011.)

Linda:
Jēj, Linda! (Vai es nopienti- ‘jēj’?) Nu, godīgi, nebūs melots, ka treniņos biju beigta. Taču vēlme iemācīties deju, ak jā. (n o p i e t n i) Sāksim ar to, ka mana pirmā absolūtā laime par šī gada Hip-hopa deju ir tā, ka mēs dejojam pie Džeksona, Preslija un Hjūstones. Kapēc? Tāpēc, ka deja bija kā ‘Tribute’ jebšu piemiņa. (Jāatzīst, vārds ‘piemiņa’ man nekad nav paticis, savukārt ‘tribute’ skan cēli un spēcīgi.) Un vēl tapēc, ka man tik ļoti nepatīk R&B, pops (Džeksons ir pops, bet jūs sapratāt. Nekādus Bīberus un Lovato jaunkundzes, paldies.) un tā tālāk. (Dejojam deju pie Necro? Lūdzu? Nu, vai Dope D.O.D.?!)
Tātad- mums deja bija jāiemācās t r ī s dienās. Jūs nepārlasijāties, t r ī s. Tā sastāv no trīs sarežģītām, katram mūziķim un žanram piederīgām kustībām. Katra daļa +/- 30 sekundes (līdz Marsam), tas ir d a u d z. To, cik 30 sekundes ir daudz, saprot tikai dejotāji. Un mūziķi. Mums bija papildtreniņi ar Lindu. Kaiva pat gāja priekšpēdējajā vakarā ar Lindu trenēties. Viņa atnāca, kad mēs ar Everitu jau saldi čučējām.
Tās bija tik neaprakstāmas emocijas, kad mēs nodejojām ‘Piemiņu’ gala koncertā un izskanēja pēdējā Hjūstones dziedātā nots. Mums tas bija izdevies un vēl pie tam labi.
Dejas mūzika- Michael Jackson- Beat it-> Elvis Presley-Jailhouse rock-> Whitney Houston- Million dollar bill. Vot tā, pa feino.

Ieva:
Mūsu mīļā Ieva. Man liekas, pēc Sanitas tas bija vispārīgs muskuļu un prāta orgasms, mācīties Ievas deju. Lēnām, pa drusciņai, pie superīgas mūzikas un ahh. *smaida laimpilnu smaidu, tik laimpilnu, ka laime pa ausīm līst ārā* Godīgi, te ir tas brīdis, kad es nezinu, kā lai rakstro treniņus, jo tieši šie treniņi jau ir tik pierasti. Ik dienā. Jau kuro gadu. JĒJ FOR IEVA! (:

Jūra:
Es personīgi uz jūru nometnes laikā biju devusies tikai vienreiz, Pirmdien, 20.08. Iebridu līdz dibenam un nācu ārā. Kautkā nepatīk man tā Engures jūra. Salacgrīvas jūra man vispār riebjas. Tā nu es todien sēdējj laimīgi izklājusi savu palagu un ar Everitu vērojām meitenes jūrā. Kristiān laiskojām gar krastu lasot akmentiņus līdz uzgāja putna, visticamāk kaijas, galvaskausu. Tas tagad būtu pie manis, ja nebūtu ar visām ķeskām. Fuj. Pēc tam jaunietes spēlēja Twisteru un es fotogrāfēju. Kādu laiku arī uzdullo saucu, kur katra ekstremitāte jānovieto, nezinot kam.

Elvi:
Šogad atkal hīts. ‘Top!’ gan arī bija lielā cieņā, taču tas nebija še pat, zem viesunama. Mans šīs nometnes hīts bija Kurmja iemīļotie ‘Nesquik’ pulverīši, tikai viņiem paredzētā veidā, nevis pa taisno mutē. Un es ņēmu dubulto devu, jo ar ūdeni nav tik garšīgi. Vēl ābolu biezenis, ņamm.
Savukārt, Everita un Kaiva bija lielās ‘Nutella’ (eņģelīšu kakiņas) cienītājas un tā nu mēs ar Rasu vienubrīd ēdām Rasas ‘Nussa’ kakao krēmu, jo bijām nabagi.

Brīvbrīži:
#1 starp treniņiem un ēdienreizēm mēs gulējām ntos diendusus, lai atgūtu un uzkrātu spēkus.
#2 Es nenormāli daudz runāju ar Kārli pa telefonu. Everita izmantoja to, ka man ir ‘Zelta zivtiņa’, lai runātu ar Lauri nenormāli daudz pa telefonu. Es gribētu zināt, cik milzīgs ir mans bonuss, hihihi.
#3 Jomakiem 23.08. bija vārda diena un es kā Beka (autsaideris) arī tiku pie bezalkaholiskā mojito. Jēj.
#4 Man vajadzēja atrast laiku, kad trenēties nometnes himnu uz ģitāras La mažorā. Šādu brīžu bija maz. Tas atmaksājās koncertā ar to, ka ar Annu B. skaisti izskatijāmies, kā teica mani vecāki *smej*.
#5 otrajā vakarā izgājām uz balkona vērot zvaigznes. Bija taču tas zvaigžņu lietus līdz 26.08. Mēs ar Everitu t ā d u zvaigzni ar asti redzējām! Pāri visam padebesim. Ja nu ir lieta, ko es varētu vērot mūžīgi- tās ir zvaigznes.
#6 bumbiņas. *nežēligi smejas* Megijai bija atsvetas bumbiņas no Lietuvas, kuras turot pudelē ar ūdeni ‘aug’. Arī es aiz garlaicības aplipu ar šo slimību, taču mani bumbuļi nevis auga, bet sarāvās. Es biju slikta mamma. *smejas, it kā jokotu par bērniem vai mājdzīvniekiem*
#7 Rasai ļoti patika nākt uz mūsu istabu. Man gan liekas, ja es dzīvotu ar Annu B. vai viena, es to ārkārtīgi izbaudītu. It sevišķi nometnes laikā, kad tik ļoti gribas gulēt.
#8 Nometnes hīti- officiāli- franču bizes (arī man! ;O), Prāta Vētra un sasaldēti jogurti.

Modes skate:
Modes skate bija piektdien un bija trīs tēmas-
Citplanētieši apciemo Enguri ( vai kautkā tā).
Jūra.
Dzīvniemu pasaule.

Nav divu domu, es biju pie citplanētiešiem ar savu sudrabaino seju un apli kā Bovijam uz pieres.
Un bija trīs finālistes- visas no sestās istabiņas, visas mūsējās!
Kaiva- tērpusies gliterotā krekliņā, melnās biksēs un augstpapēžu kurpēs, uz kurām uzvilkas zeķes, nokarājusies ar vadiem un ķēdēm, uzvilkusi pelbrilles uz pieres, saullesbrilles uz acīm un lielās austiņas uz ausīm, pati nosprieda, ka drīzāk atgādina Lady Gaga, taču pārstāvēja citplanētieša lomu un beigu beigās arī ieguva pirmo vietu.
Everita- uzvilkusi krāsainu (zaļš, zils, violets) kleitu ar leoparda ādas rakstu un kā apmeti uzsējusi mūsu istabiņas aizskaru, nogrimmējusies ziļi zaļa un saspraudusi matus neaprakstāmi skaisti, pie rokām sasējusi turpat, kamīnzāles skapī atrastas plastmasas zivis, Everita bija nepārspējamā jūra.
Lai gan es nevaru noliegt, ka balsojot man un gaivai domas šaudījām starp Everitu un Annu Mariju, kura savus sakasītos, garos matus pinķerēja vaļā vēl pēc nometnes. Tā nu mēs beigās viena par vienu un otra par otru.
Un trešā- dzīvnieku pasaule- bija Monta. (Vispār Montai bija otrā un Everitai trešā vieta.) Monta bija kaķene. Viņai bija melns krekls un legingi,stīpiņa ar kaķa ausīm, polārlapsas aste un kaķa grimms. Cik viegli ir iekarot skatītāju sirdis!

Sestdiena- noslēguma diena.
Mantas sakrāmētas, mēģinājums pēc mēģinājuma. No rīta 6. istabiņa nogulēja rīta vingrošanu. Tikai torīt. Aizgājām uz brokastīm 9:00 un bija palikušas tikai margarīnmaizes un siers, desa, ko likt virsū. Izrādās esot bijušas arī pankūkas..?
30 min treniņš pie Ievas, 1h treniņš pie Lindas un 1h ģenerālmēģis. Un pēc tam vēl mums negribēja dot pustdienas! Tas bija tāds skandāls un jampadracis. Beigās jau pabaroja, un kā vēl! Soļanka (man un Annai B., veģetārietēm- siera zupa), biezpiena pankūkas… Pa feino, pārēdos, lai spēks ir.
Un tad arī koncerts un luga!
(par to, kas notika lugā, uztakstīšu drīzumā!)

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s