Jaunā- 2013.- gada sagaidīšana

Ir jau daudz kas vēl neaprakstīts tajā skaistajā 2012. gadā noticis, bet viss, kas ir ievilcies nu ir jāmet pie malas un es nosolos sev un jums visiem tur ārā, kas mani  patstāvīgi vai nepatstāvīgi kādreiz lasa, ka šogad rakstīšu un likšu bildes pēc iespējas laicīgāk (*atceras, ka iekš mynamehasneverbeen.tumblr.com joprojām nav saliktas visas Venēcijas bildes un viss, kas tām seko….*).

Taču par to, kā es sagaidīju šo jauno čuskas gadu vēl ir laicīgi teikt tagad.

2012. gada 31. janvāris bija pirmdiena, lai arī kā tam negribētos ticēt. Mēs visi četri- es, Kārlis, mamma un tētis- pamodāmies aptuveni vienlaicīgi, salikām pēdējās mantas, paēdām brokastis un bijām gatavi 220 kilometru garam braucienam uz Liepāju. Es paceļam atļāvos gulēt, jo kāpēc gan ne!

Liepājā mēs bijām ap trijiem, nolikām mantas viesnīcā un nu bija kautkas jādara. Neko prātīgu, protams, Vecgada dienā neviens pat neplāno darīt. Ar Kārli aizgājām uz ‘Rimi‘ iegādāties man Zelta Zivtiņas kredītu Ls 2,95 vērtībā, lai es varētu pasūtīt ‘ZZ Viss minūtes‘, kas mani jau ir pievīlis, jo pakā iekļautie 50 megabaiti ir kautkur palikuši gaisā karājoties.
Pēc tam sēdējām FireBārā un sēdējām tur i l g i. Kāpēc? Jo ārā bija Liepājai tipisks vējš un pēdējām dienām tipisks lietus, numuriņā nebija diži ko darīt, un Lauru mēs varējām satikt tikai nedaudz pirms pusnakts.
Beigās jau mēs aizgājām gulēt, līdz atnāca mani vecāki darīt to pašu un tad mēs it kā samainījāmies.

Tesa man bija aizliegusi iet uz Rožu laukumu, jo tur pat pie Fonteina solījās būt grand salute, bet mums vajadzēja satikt manu mīļo māsīciņu, tāpēc neatlika nekas cits, ka ieturēt manu jau trešo gadu patsstāvošo tradīciju-iet uz Rožu laukumu un skatīties pilsētas salūtu.
To mēs arī darījām, pa ceļam ejot ļoti lēni un beigu beigās apstājoties, jo ejot ēst Delisnack  lielos kartupeļus uz pusēm nav diez ko ērti. Un mēs vēl dabūjām Lauru brangi ilgi gaidīt. Tikai tamdēļ, ka viņas ģimene ir nesimpātiski lēna. Bet tādas jau laikam ir visas ģimenes, kad tās pārvietojās kopā.
Salūts, kā mēs ar Lauru izsecinājām, izskatās pēc ‘lidojošas spermas‘ un izklausās pēc ‘maziem bērniem, kas tiek mocīti‘. Taču tad sākās arī lielās raķetes. Nu tā, ka virs galvas. Bet tomēr interesantāka bija šampanieša dzeršana un salūta apsmiešana. Es vēl dabūju nofotogrāfēt Lauras ģimeni pēc viņas krusttēva, laikam, lūguma.
Un tad nu mēs beidzot varējām mukt lapās. Dabūjām Laurai Jaungada balles aproci uz Fontaine Palace  un gājām tik iekšā. Apsēdāmies pašā augšā un spēlēja dj. Tā visai mierīgi sēdējām, līdz sāka skanēt Bee Gees- Stayin` alive un mums ar Lauru v a j a d z ē j a iet dejot. Taču ta arī bija viss. Tad nāca slavenie Jelgavas Big Band  un mēs jau pēc pirmās dziesmas meklējām patvērumu viesnīcas numuriņā, kur salikām Laurai gultu un sākām, kārtējo reizi, d a u d z runāt. Tad nolēmām aiziet un nopirkt Delisnack kartupeļus, jo pasaulē nav labākas lietas par pierīšanos pulkstens pustrijos naktī. Neilgi pēc tam gājām gulēt.

1. janvāra rīta mēs pamodāmies laika periodā no 11:00 līdz 12:00. Mani vecāki laikam vēl gulēja. Es vispār neatceros. Laikam arī, ka negulēja. Ā, nu ja, negulēja viss. Mēs ar Lauru nolēmām brokastīs ēst nacho, jo tā plate ir zelta vērta- nacho, dārzeņi, daudz siers un nedaudz krējums= debesis.
Tā nu mēs visu dienu talantīgi darījām neko iekš FireBar, patstāvīgi gājām ēst un dzert, līdz sapratām, ka 0,3l pepsi par Ls1,- ir daudz par traku, tad aizgājām uz tuvējo veikalu ‘top!‘,  kur nopirkām lielo kolu par mazāk kā latu, viesnīcas bārā palūdzu glāzi ledus un pāris citrona šķēles. Tā nu mēs dzīvojām, haha. Ekonomisti sīkie. Un vēl iegriezāmies Fontaine tirdzniecības centrā jeb tajā episki mīlīgajā, mazajā veikaliņā. Es tiku pie jauniem, lieliem, tirkīzzaļiem auskariem rožu ziedu formā, savukārt Kārlis pie simpātiska koka gredzeni. Mēs esam tādi mazi caciņi, haha.
Ap kādiem sešiem Laurai bija jābrauc mājās, mēs viņu pavadījām, pastaigājāmies pa pielijušo Liepāju līdz man pārgāja hiperaktivitātes vilnis, tad aizdevāmies atpakaļ uz sirdsmīļo FireBar, kur uzradās arī mans tētis, padzērām kafiju un gājām uz numuriņu, kur gulēja mamma. Drīz vien viņi abi nolēma iet tautās. Savukārt mēs ar Kārli nolēmām iet plunčāties gignatiskajā (nu, labi, lielajā), skaistajā numuriņa vannā. Vispār, man tik ļoti patika tā vannas istaba…haha.

Laura pazaudēja auskaru, un nožēlojamā kārtā es to 2. janvāra rītā pirms braukšanas neatradu.

Šis bija patīkami slinki un bezatbildīgi, laiski sagaidīts Jaunais gads!

Novēlu jums visiem to priecīgu, veselīgu, seksīgu, laimpilnu, veiksmīgu un ideju bagātu!

IMG_6553 IMG_6556 IMG_6563 IMG_6567 IMG_6576 IMG_6579 IMG_6581 IMG_6587 IMG_6588 IMG_6590 IMG_6593 IMG_6597

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s