MESIJA

Tajā pašā liktenīgajā 27. aprīlī radās arī izdevība doties uz Latvijas Nacionālo operu, ‘Mesijas’ pirmizrādi.

ko mums par to saka LNO mājaslapa?

Georga Frīdriha Hendeļa oratorija „Mesija” ir viens no vismajestātiskākajiem un triumfālākajiem skaņdarbiem mūzikas vēsturē. Saskaņā ar mūzikas profesionāļu teikto, šī mūzika ir kosmiskas enerģijas un cilvēkus garīgi vienojoša prieka pilna. Ne velti šī vokāli simfoniskā partitūra iedvesmojusi argentīniešu horeogrāfu Maurisio Vainrotu neparastai dejas izrādei, kas izstaro emociju, prieka un enerģijas pārpilnību. Hendeļa dievišķā mūzika rosinājusi horeogrāfu laikmetīgā baleta valodā paust savas pārdomas par garīguma lomu mūsdienu pasaulē. Izrādē piedalīsies LNO orķestra kamersastāvs, Rīgas kamerkoris “Ave Sol” un solisti, pie diriģenta pults būs Andris Veismanis.

Maurisio Vainrots Latvijas publikai jau pazīstams ar baleta viencēlienu izrādi „Tango plus. Ceļojumi”. Arī iestudējums „Mesija”, kam scenogrāfiju un kostīmus veidojis mākslinieks Karloss Gajardo, ir viens no viņa pasaulē pazīstamākajiem darbiem, ko ar panākumiem iestudējis Zviedrijas Karaliskais balets, Beļģijas Karaliskais Flandrijas balets, Bordo Nacionālās operas balets, Nacionālais Čīles balets.

 

 

Man kārtējo rezi patikšanas un nepatikšanas dalījās- modernais balets pats par sevi man patīk, pret Hendeli nav nekādu iebildumu. Arī kustību materiāls bija simpātisks, taču ik pa laikam šķita, ka tas atkārtojās pārāk bieži. Lielu daļu izrādes dejotāji dejo atsevišķās, mazās grupiņās, kur vai nu katram bija solo, vai pusei tādas, pusei citādākas kustības, vai arī visi izpilda vienu un to pašu. Redziet, grupiņas daudz, dejotāji, protams, atkārtojās, tas jau nav nekas slikts, tā tam vajag būt, bet kā parastam skatītājam ik pa brīdim rodas jautājums- kāds ir tavs vēstījums? Vai tād pats, kā iepriekšējajai solistei? Visas mazās ainiņas beidzās ar galvenās solistes pacelšanu gaisā. Vienreiz, labi divreiz, bet ne jau katru nolāpīto reizi.

Arī tērpi man nelikās īsti atbilstoši. Tiem laikam vajadzēja būt neuzkrītošiem, tie bija balti, bet tas es nesparotu, kāpēc tie nevarēja būt pavisam vienkārši, jo man skatoties radās jautājums- vai tas dēļ tā pussintētiskā, apkšējā, nedaudz caurspīdīgā krekla nav nežēlīgi karsti, neērti? Visa skatuve bija noklāta balta- i grīda, i sienas, i aizkulišu aizskari, viss bija balts un paši arī bija balti. Kādam ar sliktāku redzi no pēdējās rindas varētu šķist, ka tur vien pēdas, rokas un mati dejo. Nezinu, tā laika skaitās augstākā māksla, kuru es vēl nesaprotu.

Laikam jau tagad izklausās baigi negatīvi, bet nē, nē, bija interesanti, solisti un koris sniedza muzikālu baudījumu, tā pat arī koris. Baltedejotāji arī nemaz nedejoja tik traki, tomēr pirmizrāde, visu drīkst piedot, arī tās pāris vietas, kur radās neparedzēts kanons dejotāju vidū. (Ak jel, man ir nežēlīga acs).

Jāteic, horeogrāfija bija tiešām laba, īpaši runājot par deju zīmējumiem un to maiņām, bravo!

bildītes, lai jums būtu vizuāls ieskats (visas bildes no Latvijas Nacionālās Operas mājaslapas)

136698230339 136698232193 136698233642 136698238769 136698240075

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s